|
Kāds par ziedošanu reiz ir sacījis:
evaņģēlijs ir par brīvu, bet par groziem, ar kuriem to nesam pie
cilvēkiem, ir jāmaksā.
Pasaulē esot, ir jāmaksā par visu.
Un draudze - viņa vēl nav debesīs. Viņas darba lauks ir pasaule.
Telpas, siltums, sakārtotība, kristīgā literatūra, darbinieku
atalgojums, evaņģelizācija, diakonijas kalpošana - šie ir tikai
daži virzieni no plašā vajadzību klāsta, par kuriem nākas
maksāt.
Protams, draudzei vienmēr no jauna ir
jāizvērtē, vai viss, ko darām, ir šie „ grozi”, ar kuriem
ļaudīm tiek nesta Kristus vēsts.
Saprotot, ka nav nekā svarīgāka par
cilvēku izglābšanu mūžīgai dzīvībai, mēs saprotam arī to,
cik svarīgi ir darīt pieejamu cilvēkiem evaņģēliju par Kristu.
Tā mēs mācāmies kļūt par tādiem
kristiešiem, kuri ziedo no sirds un ar prieku.
Ja katra draudzes locekļa sirdī būs
mīlestība uz Kristu, rūpes par cilvēku glābšanu un arī pašu
stiprināšanos un pieaugšanu ticībā, mēs ziedosim tik daudz, ka
draudzes darbam nebūs jācieš nekāds trūkums.
Ja kāds jautātu - cik tad man
jāziedo, Es sacītu: Dievs savā Vārdā ir aicinājis mūs ziedot
desmito tiesu no mūsu ienākumiem. Pie tā arī būtu labi palikt.
Tomēr Bībele aicina mūs ziedot ne
piespiesti, bet no brīvas sirds un ar prieku.
Mācītājs Erberts Bikše
|
