Sekošana aicinājumam

Kādēļ tu izvēlējies kļūt par mācītāju?

Manuprāt, šis ceļš iesākās, kad draudzes mācītājs Guntars (bijušais Dubultu ev.lut. draudzes mācītājs Guntars Dimants – red.) mani lēnām virzīja uz kalpošanu ar jauniešiem. Kad mēs, jaunieši, sākām sanākt kopā, es diezgan ātri sapratu, ka es neko daudz nezinu, nedz teoloģiski, nedz praktiski, un es vērsos pie Guntara, lai lūgtu viņam padomu, savukārt, viņš man ieteica mācīties Lutera akadēmijas draudžu darbinieku nodaļā. Es šo ieteikumu apsvēru un izlēmu, ka ir jāpamēģina. Rudenī arī iestājos.

Domājot par šo jautājumu, man nāk prātā kāds pastāsts par kādu vīru, kurš nonāk debesīs, un eņģelis ved viņu uz viņam paredzēto mājvietu. Viņi iet garām kādām durvīm un šis vīrs jautā: “Kas ir aiz tām durvīm?”. Eņģelis paver durvis, un tur redzami priecīgi cilvēki, kuri spēlē mūziku un dzied slavas dziesmas. Eņģelis saka: “Te mums mitinās baptisti”. Tad, dodoties tālāk, atkal ir kādas durvis, kuras paverot var redzēt ļaudis, kuri iegrimuši lūgšanās, kuras pavada koru sadziedāšanās. “Te savukārt mums mitinās pareizticīgie,” komentē eņģelis. Bet pirms nākamajām durvīm eņģelis iečukst vīram ausī: “Šīm durvīm mēs paiesim garām klusām”. Kad viņi jau pagājuši garām, vīrs neizpratnē jautā: “Kādēļ mēs tā lavījāmies garām?” Eņģelis atbild: “Aiz tām durvīm mitinās luterāņi, kuri domā, ka šeit ir vienīgie.”

Kopš tiku ievests evaņģēlista amatā 11.02.2010., man ir bijusi lieliska iespēja kalpot Jēzus draudzē. Kaut arī jau iepriekš, būdams pērminderis, biju visai aktīvi iesaistījies draudzes dzīvē, gan palīdzot mācītājam dievkalpojumos, gan lasot lekcijas un vadot mazās grupiņas Alfa kursā, gan arī citās kalpošanas jomās, tomēr šajā laikā daudz ko nācās pieredzēt no jauna - pirmo reizi dievkalpojumā sacīju sprediķi, pirmo reizi vadīju dievkalpojumu patstāvīgi gan baznīcā, gan pansionātā, pirmo reizi kādu kristīju, pirmo reizi izvadīju, pirmo reizi vadīju iesvētes mācības nodarbības, kā arī piedalījos draudzes padomes un valdes darbā. Un tas viss dāvāja jaunus uzdevumus un iespējas, vienlaikus arī jaunu atbildību un pieredzi, bet aizvien arī nemainīgu paļāvību uz Dieva žēlastību un lūgšanu, lai viņš mani arī turpmāk varētu lietot kā instrumentu Savas valstības celšanai.

Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.

Kāds par ziedošanu reiz ir sacījis: evaņģēlijs ir par brīvu, bet par groziem, ar kuriem to nesam pie cilvēkiem, ir jāmaksā.

Pasaulē esot, ir jāmaksā par visu. Un draudze - viņa vēl nav debesīs. Viņas darba lauks ir pasaule. Telpas, siltums, sakārtotība, kristīgā literatūra, darbinieku atalgojums, evaņģelizācija, diakonijas kalpošana - šie ir tikai daži virzieni no plašā vajadzību klāsta, par kuriem nākas maksāt.

Protams, draudzei vienmēr no jauna ir jāizvērtē, vai viss, ko darām, ir šie „ grozi”, ar kuriem ļaudīm tiek nesta Kristus vēsts.

M. Luters. Galda runas. – Rīga : Luterisma mantojuma fonds, 2011

”Būtu bēdīgi, ja liels vīrs savās mājās izrādītos gluži necils vai arī atklātos pretruna starp vīru, kas uzstājas publiski, un to, kurš tērpies mājas drēbēs,” rakstīts grāmatas ievadvārdos un atklāj izlases nolūku – tuvāk iepazīstināt lasītāju ar M. Lutera personību. Atgriežoties no darba vai studijām un apsēžoties mājās pie galda, M.Luters parasti maltīti papildināja ar runām. Tajās ne tikai izskanēja domas par Kristu, to godinot un slavējot, par Evaņģēliju un tā sludināšanu, bet arī tika klāstīts par raizēm un rūpēm darbā, izjūtām slimībā un pārbaudījumos, pārdomām par sevi, attiecībām ar sievu un bērniem. Lutera galdabiedri par galda runām teica, ka tās viņiem ir mīļākas par visām garšvielām un gardākajiem ēdieniem. Tātad, varbūt vērts iepazīt?

Augusta vidū notika mazo grupu vadītāju tikšanās par organizatoriskiem jautājumiem, kuras laikā sadalījāmie tajos, kas jau ir gatavi uzsākt vadīšanas kalpošanu, un tajos, kas labprāt vēl pamācītos. Tāpēc no septembra draudzē sāk darboties vairākas mazās grupas, kuras pagaidām veidojas ap vadītāju, t.i., no grupas vadītāja uzrunātiem draudzes locekļiem, kā arī atsevišķa grupa tiem vadītājiem, kas labprātāk paši izietu viena gada Bībeles studiju kursu, pirms paši uzņemtos vadīšanu (šī grupa darbosies katru otro pirmdienas vakaru plkst. 18.00 draudzes Bibliotēkā).

Ar visu, kas rudenī ir jauns, radusies vēlme par jaunu pārskatīt arī kādas ierastākas lietas un kopā ar arvien vairāk dzeltējošām koku lapām nobirdināt no tām vīstošo, nesulīgo un uzmundrināt augt spējīgo.

Kādā svētdienā pēc dievkalpojuma sapulcējāmies ar mūsu mācītāju Erbertu un dažādu draudzes jauniešu nozaru mūziķiem. Ieskicējām zīmīgākās tēmas, kuras būtu vērts kopīgi visiem atkal pārskatīt. Pēc Erberta lūguma padalīšos ar pārdomām arī avīzītē – lai katram vienam būtu iespēja ar tām iepazīties. Te arī pa punktiem svarīgākais:

Katru gadu pašās oktobra beigās tiek svinēti divi svētki – Reformācijas diena un Helovīns. Abu svētku nosaukumos redzam svešus vārdus, kuru nozīme nav skaidra. Vispirms uzzināsim, ko nozīmē „reformācija”.

Reformācija ir saistīta ar pārmaiņām jeb reformēšanu. Vēl reformācijas dienu mēdz saukt par ticības atjaunošanas dienu. Rodas jautājums: kas tik traks bija noticis, ka ticību vajadzēja atjaunot jeb reformēt? Lūk, daži no iemesliem (kopumā to bija sakrājies ļoti, ļoti daudz).