Kalpojot draudzē, var pienākt brīdis, kad kāds no mums saņem aicinājumu vadīt. Vadīt Svētdienas skolu, vadīt jauniešu darbu, vadīt muzikālo dzīvi, vadīt diakoniju vai vēl kādu citu jomu. Ikviens vadītājs ir saskāries ar jautājumu: kā es varu kļūt par patiešām labu vadītāju, kas spēj sapulcēt uzticamus palīgus sev apkārt un gūt panākumus savā jomā?
11. un 12. novembrī kristīgajiem vadītājiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā pasākumā – vadītāju konferencē „Global Leadership Summit”, kas pirmo reizi norisinājās Latvijā. „Global Leadership Summit” (GLS) ir starptautiska starpkonfesionāla kustība, kas veiksmīgi darbojas kopš 1995. gada, mobilizējot pasaules līmeņa vadības speciālistus, lai apmācītu katru, kas apzinās savu kā vadītāja atbildību un uzdevumu.
GLS skaitļos 2011. gadā
Konference tiek tulkota 35 valodās pasaulē.
Tā notiek 82 valstīs, 453 pilsētās visā pasaulē.
Videokonferencē uzstājās 7 lektori – augsta līmeņa vadības speciālisti un bestselleru autori, kas savu darbību balsta uz kristietības principiem.
Konferencē Latvijā piedalījās aptuveni 70 draudzes un organizācijas (katoļi, luterāņi, baptisti, metodisti, adventisti, Pestīšanas armija, Vasarsvētku draudze u.c.).
Kopumā piedalījās 500 dalībnieki.
Par dalībnieku labsajūtu un konferences raitu norisi rūpējās 70 brīvprātīgie (arī no mūsu draudzes).
Jēzus draudzi pārstāvēja aptuveni 20 draudzes locekļi.
Pirmā diena
Konferences pirmā diena sākās jau rīta agrumā ar reģistrēšanos un jau tad bija jūtams, ka ir ļoti padomāts par tās organizāciju un dalībnieku labsajūtu.
Pirmajā lekcijā Vilovrīkas draudzes vecākais mācītājs Bils Haibelss runāja par svēto neapmierinātību – dažādām situācijām, ar kurām saskaroties, jūtam, ka mūsu sirdī pieaug neapmierinātība ar esošo situāciju, lielāka vai mazāka mēroga problēmām, piemēram, nabadzību pasaulē, rasu naidu, ģimeņu iziršanu u.tml. Viņš aicināja vadītājus barot savu svēto neapmierinātību, jo tad Dievs dod enerģiju, lai uzņemtos risku un meklētu risinājumu.
Otrajā lekcijā starptautiskās organizācijas International Justice Mission prezidents Gerijs Hogens runāja par pasaulē valdošo netaisnību un to, kā vadīt, kad uzdevums šķiet bezcerīgs, biedējošs vai grūts. Viņš arīdzan pieminēja stāstu par to, kā Jēzus pabaro cilvēku pūli ar 5 maizēm un 2 zivīm. Tajā brīdī Jēzus nevis vaicāja, kas ir nepieciešams; viņš jautāja mācekļiem, kas viņiem ir. Tātad jautāja, kas viņiem ir, nevis kā viņiem nav.
Trešajā lekcijā biznesa analītiķis un bestselleru autors Džims Kolinss aicināja mūs būt nevis labiem, bet izciliem vadītājiem, kā arī justies ērti loga un spoguļa priekšā. Ko tas nozīmē? Ja cilvēkam kaut kas izdodas, viņš raugās spogulī un priecājas par to, ka viss izdevās tik labi. Bet, ja neizdodas, raugās ārā pa logu un vaino apstākļus, krīzi, ekonomiku u.tml. Citiem vārdiem sakot, viņš neuzņemas atbildību.
Savukārt ceturtajā lekcijā Čārlza Stenlija dēls Endijs Stenlijs stāstīja par savu labāko vadības lēmumu, proti, to, ka viņš izvēlējās „apkrāpt” savu draudzi, nevis ģimeni. Viņš atgādināja par Pāvila sacīto: „Vīri, mīliet savas sievas, kā Kristus mīlēja savu draudzi.” Un par Jēzus apsolījumu, ka viņš cels baznīcu. Tātad baznīcas celšana, draudzes veidošana ir nevis cilvēka, bet Jēzus rokās, bet cilvēka uzdevums ir rūpēties par savu ģimeni. Vēl Endijs atgādināja par to, ka ir svarīgi pašam darboties „stiprajās” jomās jeb jomās, kuras mums padodas, un uzticēt pārējās jomas, kuras nepadodas, citiem.
Otrā diena
„Labrīt! Prieks jūs atkal redzēt!”
Šāds sveiciens otrajā dienā sagaidīja ikvienu, kas iegāja pa konferences norises vietas durvīm. Bija patiešām interesanti vērot atnācēju reakciju. Vieni apmulsa, tomēr beigās viņu sejā atplauka plats smaids, citi samīļoja sagaidītājas, vēl daži pat salutēja.
Konferences piektajā lekcijā Ņujorkas Pestītāja presbiterāņu draudzes mācītājs Tims Kellers runāja par pazudušo Dievu, balstot savu runu uz līdzību par pazudušo dēlu. Viņš pieminēja to, ka bieži vien cilvēki vēlas kontrolēt Dievu ar saviem labajiem darbiem, tāpat kā vecākais dēls vēlējās kontrolēt savu tēvu, un tajā pašā laikā kritizē citus. Tims runāja par to, ka bieži vien kalpošanu izmantojam kā veidu, lai izglābtos, un mūsu pašvērtējums un ticība ir atkarīga no gūtajiem panākumiem. Mēs it kā darām labus darbus, tomēr darām tos nepareizā iemesla dēļ.
Sestajā lekcijā bijušais General Electric Company priekšsēdētājs un izpilddirektors Džeks Velčs – patiešām kolorīta personība – stāstīja par principiem, kurus ievērojot viņš savulaik bija uzvedis GE neticamos augstumos. Džeks runāja par to, ka ir ļoti svarīgi būt atklātam un labs vadītājs neapskauž citus par to, ka viņiem piemīt lieliskas spējas, bet gan uzslavē tos un lepojas ar tiem. Mēs katrs izdarām izvēli, kurā vietā strādāt vai kalpot, tāpēc nedrīkst meklēt attaisnojumu bezdarbībai (piemēram, zema alga, ja strādājat bezpeļņas organizācijā), bet ir jādarbojas par visiem 100 procentiem.
Ļoti lielu pārsteigumu sagādāja septītā lekcija, kas bija ekskluzīva intervija ar īru rokgrupas U2 solistu Bono. Viņš jau pirms daudziem gadiem pieņēma grūtu lēmumu būt kristietim un vienlaikus izmantot savu popularitāti, lai cīnītos pret nabadzību un AIDS. Tiem, kas pārzina U2 muzikālo daiļradi, ir zināms, ka viņu dziesmām bieži vien ir sociālpolitisks raksturs, tomēr fragmenti no koncertiem skaidri parādīja to, ka šī grupa, kas ir tik ļoti populāra arī nekristiešu vidū visā pasaulē, nekautrējas parādīt to, ka mīl Dievu.
Visbeidzot astotajā lekcijā Bils Haibelss atgādināja par vadības pamatprincipiem un to, kā aizvest cilvēkus no šejienes uz turieni. Viņš arīdzan aicināja mūs ieklausīties Dieva čukstos, piemēram, kad sadzirdam klusu Svētā Gara aicinājumu uzņemties kalpošanu, lūgt piedošanu, piezvanīt ģimenei vai draugam u.tml.
Abās konferencēs dienās mums bija iespēja ne tikai paraudzīties uz vadīšanu ar jaunām acīm, bet arī slavēt Dievu dziesmās (otrajā dienā mums pievienojās Lība Ēce-Kalniņa), redzēt to, kā, izmantojot zīmējumus smiltīs, tiek attēlota pasaules radīšana, dažādus skečus un drāmas, pārrunāt dzirdēto starp savējiem, satikt vienviet daudzus pazīstamus cilvēkus no citām draudzēm un smelties daudzas citas idejas.
Atziņas un jautājumi
„„Global Leadership Summit” ir kvalitatīvs, iedvesmojošs un uzrunājošs seminārs vadītājiem. Lai mēs būtu labi vadītāji, mums ir vajadzīga laba sagatavošanās un apmācība. Man GLS ir vieta, kur es kā vadītājs varu augt un attīstīt savus talantus.”
Daniēls Godiņš
„GLS konference pamatīgi uzlādēja. Konference lika padomāt par konkrētām lietām, par kurām pārdomas bijušas jau iepriekš, bet tās izkristalizējot. Viena no tām: GLS lika saprast, ka nedrīkst apstāties, kad šķiet – šeit ir labi, bet doties uz priekšu un vest līdzi citus.”
Kārlis Liepkauls-Radiņš
„Ir svarīgi nevis uzņemties aizvien jaunus kalpošanas pienākumus, bet pārskatīt visu no pašiem pamatiem. Ir svarīgi sakārtot attiecības ģimenē.”
Juris Križanovskis
„Ārā no banalitātes un baiļu cietuma, lai dzīvotu Dieva taisnībā.”
Dita Prēdele
„Vai tu vari dzīvot bezatbildīgi un izvēlēties nedrošu dzīvi kalpojot?”
Ilze Berga
„Viena no visuzrunājošākajām atziņām bija Dieva uzdevuma izpratne, kādu pats Dievs iedibina kārtību, kurai jāpaklausa, lai dzīve un kalpošana būtu svētīga. „Vīri, mīliet savas sievas, kā Kristus mīl draudzi.” Nevajag pārprast Dieva aicinājumu, pilnībā atdot sevi draudzei un ģimeni atstāt novārtā, lai Dievs pielāpa tos caurumus, kurus es nevaru, jo nav laika. Ticu, ka Dievs dod izpratni, kā šīs lietas savienot vislabākajā veidā. Ģimene ir mans pienākums, kur Dievs nāk palīgā, bet ar manu palīdzību Dievs ceļ draudzi. Dievs ceļ draudzi un nevis es!”
Aldis Krieviņš
Vita Rudzīte |