Dolaču ģimenes CV

Jānis , dr.sc.ing., Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, Ksiloģenēzes laboratorijas vadītājs, 7 grāmatu autors, draudzē kopš 2010. gada.

Dace, mūzikas skolotāja, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta Saimniecības daļas pārzine, draudzē kopš 1995. gada.

 Valters & Dace, mag.theol., 8 gadus laulībā, 7 gadus pareizticībā, Latvijas Kristīgās akadēmijas pasniedzēji, Tartu Universitātes doktoranti.

Līga, mag.oec., mag theol., LELB Finanšu nozares vadītāja vietniece, kasiere, draudzē kopš 2000. gada.

Ar Dolaču ģimeni „Jēzus draudzes dzīve” tiekas krietnu brīdi pirms Ziemassvētkiem. Taču saruna ir tieši par to, par Ziemassvētkiem un Bērna piedzimšanu. Galdā klātie sautētie kāposti un desiņas, kā arī čalas, smiekli un dzejoļu deklamācija mūsu tikšanos padara par svētkiem, nu gluži vai Ziemassvētkiem.

Sēžu ar savu draugu pie degoša kamīna. Viņš jautā:

“Kādēļ īsteni Ziemassvētkos dedzina eglīti, un ne priedi vai kadiķi, arī šie koki taču saglabā savu zaļumu?”

“Vai tu tiešām to nezini? Paskaties tikai, egles galotnē katrs zars izveido krustu. Egle ir Kristus koks, tas nes viņa likteni. Krusts saista debesis un zemi, visu dzīvo radību, arī kokus. Jēzum jau piedzimstot bijis lemts krusts, eglei tas ieaug debesīs. Atbrīvots krusts. Krusts bez pienaglota Cilvēka Dēla. Kas dzīvo eglei līdzīgu dzīvi, ar saknēm cieši turas zemē vai šaurā klinšu spraugā, savos zaros dod mājvietu nogurušiem putniem, klausās pasaules vējos, tiecas pretī saulei un nedz vienpatības kailsalā, nedz izmisuma sniegputenī nebeidz augt un slavēt dzīvību, - tas Kristu noņem no krusta.

Šī „atslēdziņa pārvērtībām” katram ir citāda, bet tomēr pāri visam ir Dieva vadība. Šoreiz dalīties pārdomās par savu pieredzi, kā Dievs vada, un atgriešanos draudzē aicināju dalīties draudzes brāli Ģedertu Jirgensenu.

Pašā sākumā Dievu nepazinu. Mana „zelta atslēga” ticībai ir Agita (sieva). Viņa bija tā, kas pieveda pie durvīm, un es kā bērns skraidu te iekšā, te ārā. Dzīvojot, tā teikt, pa Dieva istabu, esmu no tās arī diezgan tālu izgājis laukā. Daudz ko redzējis, daudz ko izjutis, un daudz licis citiem just. Nu jau esmu atgriezies, bet ir vēl jānotīrās, jo tāpat kā mazi bērni iziet ārā un nosmērējas, pirms nākt viesistabā, ir jānomazgājas. Ar dubļainām rokām un kājām tā nevar.

Kalpojot draudzē, var pienākt brīdis, kad kāds no mums saņem aicinājumu vadīt. Vadīt Svētdienas skolu, vadīt jauniešu darbu, vadīt muzikālo dzīvi, vadīt diakoniju vai vēl kādu citu jomu. Ikviens vadītājs ir saskāries ar jautājumu: kā es varu kļūt par patiešām labu vadītāju, kas spēj sapulcēt uzticamus palīgus sev apkārt un gūt panākumus savā jomā?

11. un 12. novembrī kristīgajiem vadītājiem bija iespēja piedalīties brīnišķīgā pasākumā – vadītāju konferencē „Global Leadership Summit”, kas pirmo reizi norisinājās Latvijā. „Global Leadership Summit” (GLS) ir starptautiska starpkonfesionāla kustība, kas veiksmīgi darbojas kopš 1995. gada, mobilizējot pasaules līmeņa vadības speciālistus, lai apmācītu katru, kas apzinās savu kā vadītāja atbildību un uzdevumu.

„Atbildes meklējot” vakari notika reizi nedēļā, bet tā sauktās komandas tikšanās, gatavojoties turpmākajām nodarbībām, un jo īpaši kursa dalībnieku kopīgajam nedēļas nogales izbraukumam, bija daudz biežākas. Tā pamazām sākām tikties arī ārpus baznīcas, sākumā gan nedaudz plašākā lokā, bet vēlāk it kā nejauši aizvien biežāk arī divatā, un tad jau palēnām ar kopīgo kalpošanu saistītās sarunas kļuva daudz personīgākas, un kopīgā laika pavadīšana daudz mazāk saistīta tieši ar draudzē veicamajiem pienākumiem.

Kora kalpošanā pašlaik norisinās pārmaiņu laiks. Un ikvienas pārmaiņas tīri cilvēcīgi mēdz biedēt vai šķiet nepatīkamas, jo mēdzam pierast pie pazīstamā un ierastā.

Kad mācītājs Erberts zvanīja Austrai Ošlejai un aicināja lūgt par šo kalpošanas nozari, kā arī uzrunāja uzņemties turpmāk vadīt kori – Austra nobijās. Ilgus mēnešus viņa bija lūgusi Dievu, lai izmanto viņu un lieto viņas talantus, jo līdz šim Austra draudzē piedalījusies dažādās aktivitātēs un kalpošanās, bet tā īsti vēl nebija „nostabilizējusies”. Kad jaunā diriģente saņēmusi Dieva atbildi, viņa atzīstas, ka apjukusi... Radās domas par to, vai spēs paveikt uzticēto, vai neradīsies traucēkļi apvienot šo atbildību ar studijām utt. Austra atzīst, ka, pašlaik skatoties atpakaļ, ir gājis visādi – ir bijuši ļoti grūti un smagi mirkļi, kā arī pacilājoši un stiprinoši.

Ko mēs kristīgajā draudzē saprotam ar vārdu „slavēšana”, kāda ir tās nozīme draudzes ikdienas dzīves ritumā un dievkalpojumos?

Slavēšana ir pateicības, pielūgsmes un prieka izteikšana par Kristu un visu to, ko ar Viņu esam saņēmuši. Patiesa slavēšana piedzimst, piedzīvojot Kristu un Viņa sniegtās dāvanas. Ļoti uzskatāmi to ieraugām Jēzus mātes Marijas sacītajos vārdos: „ Mana dvēsele slavē To Kungu, un mans gars Gavilē par Dievu, manu Pestītāju...”

Svētdien, 4. decembrī, plskt. 15.00 viesnīcas „Albert Hotel” restorānā „Bestsellers” notiks Alfa kursa 2011. gada rudens sezonas izlaidums. 

Svētdien, 11. decembrī , plkst. 10.00 notiks jauno draudzes locekļu Iesvētes dievkalpojums.

Darbu uzsākusi jaunievēlētā Nominācijas komisija piecu cilvēku sastāvā (mācītājs Erberts Bikše, draudzes priekšnieks Māris Pētersons, draudzes padomes locekle Iveta Godiņa, revidente Līga Dolace, kā arī draudzes lietvede Lelde Kupce), kas izraudzīs padomes un revidentu kandidātus jaunajām vēlēšanām, kas notiks 2012. gada 25. martā.