Esmu viena, vientuļa, man ir 78 gadi, un ir problēmas ar dzirdi, tāpēc man nav ne radio, ne TV. Dažreiz ir ļoti skumji. Tad lasu. Vasarā dzīvojos pa dārzu, tad ir vieglāk.. Nolēmu iegādāties televizoru, bet veikalos tik daudz un dažādu, jūtos tik tehniski nezinoša. Kad vēl bija vīrs, viņš bija darītājs, rīkotājs. Veikalos jau pārdevēji stāsta, bet es ar savu problēmu ne visu saprotu. Tajā dienā biju domājusi Pils ielas veikalā paskatīties kādu grāmatu dāvanai, bet tramvajs mani aizveda līdz Merķeļa ielai, eju un domāju, kā tikt līdz Vecrīgai... Ejot pa Merķeļa ielu, kāds man it kā piepeši teiktu: „Vai tajā veikalā Brīvības ielas stūrī nav televizori? Tas, kas tev vajadzīgs - ieej un paskaties!”
Pagriežos atpakaļ, ieeju – jā, ir televizori... Un pārdevējs tik skaidri visu izstāstīja, ka man ir izdevīgi ņemt ar iebūvēto dekoderi, un vēl atlaidi iedeva. Lai pamēģinu pacelt, neesot smags, pati varēšot aiznest. Jutos tik pacilāta, lielu enerģiju, spēka pieplūdumu, visu dienu bija pacilātā noskaņā - jo no rīta biju sirsnīgi lūgusi Dievam pēc padoma. Viņš vienmēr uzklausa, tikai jāieklausās, jāsadzird Viņa klusā balss. Viņš man daudz palīdz, kad es vienmēr lūdzu Viņa padomu.
Tāpat arī ar TV pieslēgšanu. Viens saka, ņem Baltkomu, otrs - Lattelekom, vienā jāmaksā nedaudz mazāk, otrā nedaudz vairāk... Atnāca viens meistars, stāsta, ka 1. stāvā slikti rādot, vajadzēšot antenu uz jumta. Lūdzu atkal Dievam pēc palīdzības: „Visuvarenais Tēvs, ja es skumju brīžos varētu ieslēgt televīziju, tas man būtu liels mierinājums”. Un saņēmu atbildi - pajautā, vai pārdevējs, no kā pirki, nevar pieslēgt? Jā, atnāca zinošs, labestīgs meistars, atnesa istabas antenu, noregulēja, nekādi līgumi nebija jāslēdz. Tagad varu pateikties Tam Kungam par padomu, par palīdzību. Tagad varēšu redzēt un dzirdēt Arhibīskapa Vanaga uzrunu Ziemassvētkos.
Lai Tev, Kungs, gods un slava, un pateicība mūžu mūžos!
Skaidrīte Dzirne |