Vai tevi pārsteidz dievišķa mīlestība sevī un citos?
Pēteris Bikše, skolnieks
Jā, izbrīna! Tā kā es vēl esmu skolnieks, tad daudz laika pavadu skolā, kur pārsvarā ir nekristieši. Esmu ievērojis, ka viņi viens pret otru bieži nav laipni un mīlestības pilni. Bet, atnācis uz baznīcu, daudzreiz esmu tiešām pārsteigts par laipnību un mīlestību, ko izrāda pret mani un citiem. Man liekas, ka tā ir īpaša dāvana no Dieva kristiešiem, ka viņi atrod spēku mīlēt situācijā, kad tas ir ļoti grūti, gandrīz pat neiespējami.
Estere Alpe, skolniece
Esmu redzējusi un dzirdējusi par cilvēkiem, kuriem neklājas labi, kuri daudz strādā un cieš, bet tik un tā viņi tic un mīl, viņi liek sevi Dieva rokās. Jo tas īstenībā ir brīnumaini, ka mēs Dievu neredzam, bet ļoti reāli varam piedzīvot caur mīlestību.
Ielikt sevi Viņā- manuprāt, tas ir tā, ka tu uztici pilnībā sevi viņam, tu ieliec Viņu kā daļu sevī un izturies kā daļa no Viņa. Tu Viņu lūdz, uz Viņu paļaujies, katru rītu un vakaru sāc un beidz ar Viņu. Tu savā sirdī un prātā apzinies, ka esi Viņa bērns! Un nekaunies par to runāt citu priekšā.
Gunta Zemitāne, medicīnas māsa
Tas ir ļoti svarīgi, mēs nevienu nevaram patiesi mīlēt, ja neesam Kristū. Dievs mūs vairo ticībā, mīlestībā un Svētā Gara spēkā, kad tajā pieaugam, tad pieaugam Viņa mīlestībā. Ja mums tā ir, tad varam pieņemt arī to, ko cilvēcīgi gribam atraidīt. Mani sāpina, ja draudzē kāds tiek atgrūsts, jo mēs esam viena miesa Kristū Jēzū. Ja mūs kāds cits kristietis arī aizvaino, tikai tad pieaugam, ja spējam piedot. Jo dziļāk ieeju Kristū, jo vairāk spēju mīlēt un dot to citiem.
Kārlis Škenderskis, tirdzniecības pārstāvis
Ka tā var būt Dievā, tas mani nepārsteidz, bet, ka tā ir manī un citos, tas patiešām izbrīna. Es zinu, ka Dievs mani ir mainījis un izvilcis no pasaule mēsliem, no iznīcības un pazudināšanas. Redzu pie saviem tuviniekiem, ka patiešām Dievs caur mani spēj parādīt savu mīlestību, nevis, ka es būtu labs, nē Viņš izmaina sirdis. Es vienīgi varu nākt pie viņiem ar mīlestību un to nevar dabūt cilvēcīgi kaut kā tēlojot, bet ja patiešām nāk Viņa mīlestība, tad notiek brīnumi un cilvēki izmainās...
Rūdolfs Ligers, students
Nē, neizbrīna, ja es zinu, ka šis cilvēks ir kristietis, man tas liekas pilnīgi normāli. Mani arī neizbrīna pretējs gadījums, jo kristietis arī ir tikai cilvēks. Krīt jau tikai kristieši, jo nokrist var tas, kas ir piecēlies. Sevī mani izbrīna dievišķa mīlestība, tāpēc, ka zinu, kāds esmu bijis, jo sevi labi pazīstu, bet cits ne tik ļoti.
Iluta Piļicka, studente
Ir divi aspekti. Tavs cilvēcīgais „Es” parasti ir pārsteigts. It kā gaidi to mīlestību, bet tad, kad tā patiešām nāk esi pārsteigts. Garīgajā ziņā ir cilvēki, par kuriem neesmu pārsteigta un ir arī cilvēki, no kuriem gaidu to dievišķo mīlestību un tā nenāk...
Sevī gribētu, lai ir vairāk šīs mīlestības. Pēdējā laikā domāju, ka pazemība ir izpausme dievišķai mīlestībai. Ar to nepiedzimst, man liekas tā kā vairāk piedomāju un lūdzu par to, Dievs arī dod!
Intervēja: Elīna Šīmane
Foto: Baiba Nevarževska, Edgars Jēgers un no personiskajiem arhīviem |
