"Tā (mīlestība) apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu." (1.Kor. 13:7)

Šogad dzirdam daudzus sakām: finansiāli, materiāli šis laiks ir grūts.
Tiesa, daudziem neklājas viegli. Bet vai ir pamats pesimismam un noskumšanai?
Varbūt ir vērts atšķirt evaņģēliju, kur ir rakstīts par kādu ļoti nabadzīgu atraitni.

Lūk, šis teksts skan tā: "Jēzus redzēja arī, ka kāda nabadzīga atraitne ziedojumu traukā iemeta divi artavas, un sacīja: "Tiešām Es jums saku: šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!""

Mīlestības jēdziens tik bieži ir pārprasts ne tikai sekulārajā vidē, bet arī kristīgajā. Kristus nekad neņem rīksti un nemēģina mani iespaidot veikt to, ko Viņš vēlas. Bieži pat gaidu, lai Viņš kontrolē, iespaido, bet Viņš to nedara. Un dažkārt vēlos, lai Kristus mani atstāj vienu, bet arī to Viņš nedara.

Misijas projekts "KāpNes", kurš radās šā gada sākumā, iegājis jaunā posmā. "KāpNes" ir evaņģelizācijas projekts, kas notiek, sadarbojoties mūsu draudzei ar Jaunpiebalgas Sv. Toma draudzi, un tā mērķis ir iedrošināt Jaunpiebalgas jauniešus iesaistīties baznīcas dzīvē. 21. – 23. augustā Jaunpiebalgā norisinājās projekta kulminācija – evaņģelizācijas nedēļas nogale. To organizēt palīdzēja daudzi Jēzus draudzes jaunieši. Nedēļas nogale (piektdienas vakars) sākās ar koncertu Jaunpiebalgas estrādē, kur uzstājās Ieva Marta Henčele, Dace Kaša un grupa "Zemes Mala". Sestdien bija paredzētas dažādas aktivitātes – sporta spēles, spēles ģimenēm un filmu seansi. Pirms vakara pasākuma bija atsevišķa daļa: iespēja uzdot jautājumus mācītājam. Atbildēja Jaunpiebalgas Sv. Toma draudzes mācītājs Uldis Jumejs un Vecpiebalgas draudzes mācītājs Intars Jonītis. Vakara pasākums bija visa projekta aizkustinošākais brīdis – Jēzus draudzes jaunieši bija sagatavojuši drāmiņas, kopā ar slavēšanas grupu dziedājām dziesmas, cilvēki teica liecības, vakaru vadīja Evija un Daniēls Godiņi. Tas turpinājās baznīcas ārpusē, pļavā pie ugunskura. Kaut arī projekta gaitā atsaucība no Jaunpiebalgas jauniešu un iedzīvotāju puses nebija liela un tā aktivitātēs pārsvarā piedalījās svētdienasskolas bērni un viņu draugi, "KāpŅu" organizatori ieguva vērtīgu pieredzi, ko izmantot nākotnē. Kārtējo reizi sapratām: cilvēki vienkārši nezina un šaubās, kas viņus sagaida aiz baznīcas sienām – vai tur drīkst iet tikai izredzētie?

Jauno ģimeņu vakaru sezonu atklājām 26. septembrī ar Bībeles studiju, kurā mūs vadīja mācītājs Ģirts Prāmnieks. Šajā reizē apskatījām Dieva pestīšanas plānu cilvēkiem un to, cik pilnīgi tas atklājas Vecajā un Jaunajā Derībā. Ģirts mūs mudināja uz pārdomām par bauslības nozīmīgumu un to, ka saviem spēkiem vien nespējam to piepildīt. Bauslība ir kā spogulis, kas mums atklāj, kā šobrīd dzīvojam, un tikai Kristus upuris pie krusta var mūs glābt no pazušanas.

Andris un Laura Ceļmaļi
Dzimšanas dati:
1973. g. 28. augusts
1978. g. 17. jūlijs
Draudzē kopš 2004. gada
Izglītība:
beidzis Rīgas Tehnisko universitāti, Arhitektūras fakultāti 1995. g.
beigusi Latvijas Universitāti, Juridisko fakultāti 2003. g.
Profesija:
arhitekts SIA "Z4 arhitekti"
juriste LELB SIA "Pastorāts", šobrīd audzina dēliņu
Kalpošana: pērminderis, draudzes padome
Ģimene: Alise (11 g.), Roberts (6 g.), Reinis (4 mēn.)

Andris ir arhitekts un draudzes pērminderis, kurš uz baznīcu brauc ar velosipēdu pāri Vanšu tiltam. Bet Laura ir juriste, par kuras dzejdares talantu varējām pārliecināties pēdējās draudzes nometnēs, lasot apdziedāšanas pantus par draudzes aktīvistiem Lejastiezumos pagājušogad vai klausoties kristīgo hip-hopu Vonadziņos šogad. Lai iepazītu Ceļmaļu ģimeni tuvāk, viesojāmies viņu omulīgajā mājoklī Ķīpsalā. Runājot par Gara augļiem, no kuriem lielākā ir mīlestība, cienājāmies ar Andra un Lauras 11 gadus vecās meitas Alises pašceptu ābolkūku. Ļoti garšīgu.

Sveiks, mans mīļais draugs!

Tik sen neesmu Tevi redzējusi, ka nolēmu uzrakstīt un pastāstīt, kā man iet un kas jauns. Mūsu baznīcā ir atsākusies jauniešu vakaru rudens sezona, tie notiek nemainīgi katru piektdienu plkst. 19.

Ikvienu jauniešu vakaru veido vairākas daļas – jaukākā daļa – sadraudzība (draudzēšanās un runāšanās, kuras laikā uzkožam cepumus un dzeram tēju) notiek jauniešu telpās otrajā stāvā. Par katru vakaru ir atbildīgs kāds no jauniešu vadītāju komandas, tādēļ visi jauniešu vakari nebūt nav vienādi. Aizpagājušo piektdien, kad vakara tēma bija neatlaidība, pēc Ģirta (Ģirts Prāmnieks – jauniešu vadītājs un mācītājs. – Aut.) uzrunas mazajās grupās pārrunājām, kam mūsu dzīvē pietrūkst neatlaidības, kad tā mums visvairāk ir bijusi vajadzīga, u. tml.

Vai tevi pārsteidz dievišķa mīlestība sevī un citos?

Pēteris Bikše, skolnieks

Estere Alpe, skolniece
Esmu redzējusi un dzirdējusi par cilvēkiem, kuriem neklājas labi, kuri daudz strādā un cieš, bet tik un tā viņi tic un mīl, viņi liek sevi Dieva rokās. Jo tas īstenībā ir brīnumaini, ka mēs Dievu neredzam, bet ļoti reāli varam piedzīvot caur mīlestību.
Ielikt sevi Viņā- manuprāt, tas ir tā, ka tu uztici pilnībā sevi viņam, tu ieliec Viņu kā daļu sevī un izturies kā daļa no Viņa. Tu Viņu lūdz, uz Viņu paļaujies, katru rītu un vakaru sāc un beidz ar Viņu. Tu savā sirdī un prātā apzinies, ka esi Viņa bērns! Un nekaunies par to runāt citu priekšā.

Gunta Zemitāne, medicīnas māsa
Tas ir ļoti svarīgi, mēs nevienu nevaram patiesi mīlēt, ja neesam Kristū. Dievs mūs vairo ticībā, mīlestībā un Svētā Gara spēkā, kad tajā pieaugam, tad pieaugam Viņa mīlestībā. Ja mums tā ir, tad varam pieņemt arī to, ko cilvēcīgi gribam atraidīt. Mani sāpina, ja draudzē kāds tiek atgrūsts, jo mēs esam viena miesa Kristū Jēzū. Ja mūs kāds cits kristietis arī aizvaino, tikai tad pieaugam, ja spējam piedot. Jo dziļāk ieeju Kristū, jo vairāk spēju mīlēt un dot to citiem.

Kārlis Škenderskis, tirdzniecības pārstāvis
Ka tā var būt Dievā, tas mani nepārsteidz, bet, ka tā ir manī un citos, tas patiešām izbrīna. Es zinu, ka Dievs mani ir mainījis un izvilcis no pasaule mēsliem, no iznīcības un pazudināšanas. Redzu pie saviem tuviniekiem, ka patiešām Dievs caur mani spēj parādīt savu mīlestību, nevis, ka es būtu labs, nē Viņš izmaina sirdis. Es vienīgi varu nākt pie viņiem ar mīlestību un to nevar dabūt cilvēcīgi kaut kā tēlojot, bet ja patiešām nāk Viņa mīlestība, tad notiek brīnumi un cilvēki izmainās...

Rūdolfs Ligers, students
Nē, neizbrīna, ja es zinu, ka šis cilvēks ir kristietis, man tas liekas pilnīgi normāli. Mani arī neizbrīna pretējs gadījums, jo kristietis arī ir tikai cilvēks. Krīt jau tikai kristieši, jo nokrist var tas, kas ir piecēlies. Sevī mani izbrīna dievišķa mīlestība, tāpēc, ka zinu, kāds esmu bijis, jo sevi labi pazīstu, bet cits ne tik ļoti.

Iluta Piļicka, studente
Ir divi aspekti. Tavs cilvēcīgais „Es” parasti ir pārsteigts. It kā gaidi to mīlestību, bet tad, kad tā patiešām nāk esi pārsteigts. Garīgajā ziņā ir cilvēki, par kuriem neesmu pārsteigta un ir arī cilvēki, no kuriem gaidu to dievišķo mīlestību un tā nenāk...
Sevī gribētu, lai ir vairāk šīs mīlestības. Pēdējā laikā domāju, ka pazemība ir izpausme dievišķai mīlestībai. Ar to nepiedzimst, man liekas tā kā vairāk piedomāju un lūdzu par to, Dievs arī dod!

Intervēja: Elīna Šīmane

Foto: Baiba Nevarževska, Edgars Jēgers un no personiskajiem arhīviem