Mīlestības jēdziens tik bieži ir pārprasts ne tikai sekulārajā vidē, bet arī kristīgajā. Kristus nekad neņem rīksti un nemēģina mani iespaidot veikt to, ko Viņš vēlas. Bieži pat gaidu, lai Viņš kontrolē, iespaido, bet Viņš to nedara. Un dažkārt vēlos, lai Kristus mani atstāj vienu, bet arī to Viņš nedara.
Kad Kristus kļūst mans Meistars, Viņš sāk mūsu veidošanas procesu mīlestībā, ko atklāj Dieva Vārds, bet par kuru mēs tik maz zinām, pareizāk sakot, maz esam to piedzīvojuši, ja neļaujam Viņam būt par Meistaru un Skolotāju. Mēs izmisīgi vēlamies paši darīt, radīt, noteikt, pārvaldīt, valdīt utt. Tas norāda tikai uz to, ka mums nav sava Meistara. Un šobrīd mēs to savā zemē Latvijā un arī baznīcā redzam skaidrāk par skaidru. Bet Dievs neuzspiež Sevi ar varu un ļauj mums aklībā valdīt līdz katra personīgajam un visas valsts kraham. Taču, kā teica kāds noziedznieks, kuram vecmāmiņa bērnībā bija stāstījusi par Jēzus mīlestību pie krusta, – laiku pa laikam mani apstādināja Kristus visuredzošais skatiens! Skatiens, kas nenosoda, nepārmet, bet aicina sekot. Jā, Viņš neuzbāžas, bet arī neatstāj tevi. Tā ir Tēva mīlestība, kas prot gaidīt un velk pazudušo cilvēci atpakaļ pie Sevis. Pēc Rakstiem, nevienam nav iespējams paiet garām Kristum, jo Viņš ir pasaules sākums un gals. Pēc izvēles, ir iespējams, taču tad tu izrādīsies vislielākais nejēga šeit un Mūžībā.

Pats brīnumainākais – kad Viņš top par tavu Meistaru, Viņš attiecības veido kā starp līdzvērtīgiem radījumiem. Pret ko tu šodien grasies iemainīt šo augsto godības stāvokli?

Redaktore Milda Klampe

Lai mana dvēsele slavē Tevi, lai varētu Tevi mīlēt; lai tā atzīstas Tev par tavu apžēlošanos, lai varētu Tevi slavēt! Lai iet prom un bēg no Tevis netaisnie! Ar ko viņi būtu varējuši aptraipīt tavu varu – taisnu un nevainojamu no debesīm līdz pat attālākajam stūrītim? (..) Viņi bēga, lai neredzētu Tevi, kas redzi viņus, un lai savā netaisnīgumā uzgrūstos Tev un saņemtu taisnīgu sodu. Lai viņi atgriežas un meklē Tevi, jo, nevis Tu esi pametis savu radību, bet viņi ir pametuši savu Radītāju. Tu, Kungs, kas esi viņus radījis, atjauno viņus un mierini.

Augustīns (354 – 430; bīskaps, teologs, pasniedzējs)

Vislielākā
Visaugstākais tikums

Vēsturē vislielākā mīlestība atklājusies notikumā pie vecā, raupjā krusta, kad pasaules augstākais Mīlētājs atdeva savu dzīvību, lai glābtu Zemes iedzīvotājus. Pierādāmu mīlestību nevar noliegt. Mīlēt tā, kā mīlēja Jēzus, ir mīlestības visaugstākais pierādījums.

Padomājiet par to – nomirt pie kaunpilna krusta par cilvēkiem, kuri Viņu nemīlēja, mīlēt pasauli, kas Viņa mīlestību nebija pelnījusi. Šī mīlestība pārsniedz visu cilvēka sapratni. Tā ir mīlestība, kas pasaulē pārspēj un aizēno visas citas mīlestības atklāsmes.

Kristū paliekošo cilvēku mīlestības dzīvei ir trīskārtējs pamats. Pirmkārt, Svētā Gara dēļ "mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums". (1Jņ 4,16) Otrkārt, tā kā Viņš mūs pirmais ir mīlējis, arī mēs tagad mīlam. (19.p.) Treškārt, mēs drošā paļāvībā varam gaidīt tiesas dienu, jo "baiļu nav mīlestībā". (17.,18.p.) Mīlestība ir kaut kas vairāk nekā iecere vai dziņa; tā ir pierādījums. Agape mīlestība ne tikai rūpējas, tā arī rīkojas. Tomass Mērtons grāmatā "Mīlestība un dzīve" mīlestību definē kā "dzīves intensifikāciju, pilnību, veselumu, viengabalainību. Mīlestība nav tikai kaut kas tāds, kas notiek ar tevi, – tā ir noteikts veids, kā būt dzīvam." Mīlestība mūsu dzīvē īsteno Dieva dzīvi. Tieši tādēļ mīlestību nevar definēt vārdos, tā jāpauž un jāpierāda darbos.

Savā mūžīgajā mīlestības meistardarbā (1Kor 13) ap. Pāvils raksta: "Mīlestība nekad nebeidzas." Lai gan mīlestību var ievainot, tā paliek neuzvarama. Pēc Visuma mīlestība ir visvarenākais spēks. Lai gan bieži nicināta, atstumta, ļaunprātīgi izmantota un pat neievērota, mīlestība ir un paliek neuzvarama. Mīlestība ir lemta uzvarai – tieši tādēļ krusta sāpju agonijai sekoja augšāmcelšanās triumfs. Kristus augšāmcelšanās ir apliecinājusi mīlestības pārākumu ne tikai kritušās cilvēces atpestīšanā, bet arī kā līdzekli, kas mūs māca mīlēt tā, kā mīlējis Jēzus. Mīlestības apustulis Jānis trāpīgi sacījis: "Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt." (1Jņ 4,11) Ļaudis var apstrīdēt mūsu teoloģiju un mīlestības definīciju, bet mīlestības atklāsme ir neapstrīdama. (..)

Stāsta, ka Deivids Livingstons, kalpodams Āfrikas iedzīvotāju vidū, ne vienmēr tiem pratis atklāt Evaņģēliju vārdiem, toties šie ļaudis vienmēr izjutuši un sapratuši misionāra parādīto mīlestību. Darbos atklāta mīlestība ir universāla valoda, kurai nav vajadzīgs tulkojums.

J. B. Filipss sacījis: "Mīlestība ir vislielākā, jo bez tās nav ne vērtīgu panākumu, ne patiesas drošības. Mīlestība ir vislielākā, jo tikai tā spēj pārveidot cilvēku sirdis un dara to neatgriezeniski. Mīlestība ir vislielākā, jo zināšanas bez tās var kļūt bīstamas un postošas. Mīlestība ir vislielākā, jo tā pastāv aiz šīs pagaidu eksistences robežām."

Džordžs V. Brauns. "Gara augļi"