Psihoanalītiķis Karls Jungs kādai kristietei rakstīja: "Es apbrīnoju jūs, kristiešus, jo tajā, kas izsalcis vai izslāpis, jūs redzat Jēzu. Bet es nesaprotu to, kādēļ savā nabadzībā jūs nekad neredzat Jēzu. Jūs vienmēr vēlaties darīt labu nabagam, kas ir ārpusē, bet jūs neatzīstat nabagu, kas ir jūsos."

Kad īsti mēs ieraugām Jēzu mūsu izsalkumā, baiļu cietumā, ka mūsos ir kaut kas, pār ko nespējam valdīt, kas mums ir svešinieks, kurš nav jānoraida, bet kurā jāierauga Jēzus?
Sevi nabagu es spēju ieraudzīt tikai Jēzus krusta atkailinātībā. "Un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!" (Flp 2,8)
Pie krusta vairs nav nekā neīsta, krusta tiešumā tu ieraugi visu sevi – ievainojumus, sāpes, atstātību, naidu, varmācību; ir grūti skatīties patiesībai acīs, mēs bēgam no tā, kas atklāj mūsu sāpju dziļumu, taču tieši tur rodami varmācības un naida sākumi. Tādēļ ir svarīgi nenovērsties, nebēgt, bet atrast uzticības personu, kurai pastāstīt par saviem iekšējiem dēmoniem.
Visdrošāk – stāsti Jēzum! Viņš izdzen tos un rada maiguma avotu tevī un reizē atklāj arī ievainojumu nocietināto sirdi. Dievs ir žēlsirdības Dievs, kas nekad nav vīlies un labi zina, no kā esam veidoti. Viņš zina, ka mūsos ir vainas apziņa, pastāvīgas bailes netikt mīlētiem, ka savā būtībā jūtamies trausli, bet Viņš mūs mīl. Dievs lūgšanā grib būt vienots ar mums, lai atklātu savus noslēpumus. Un tava sirds vairs nebūs tāda kā agrāk, tā būs "salauzta maize un izliets vīns" (O. Čembers), tajā plūdīs dzīvība no Jēzus ciešanām un nāves, no tā, ka Viņš ir tik mazs un nabags. Un tieši tāds Viņš mūs dara neizsakāmi bagātus.

Redaktore Milda Klampe

Vērs šurp, Kungs, savu ausi, atbildi man,
jo es – nabaga cietējs!
Sargi manu dzīvību, jo es – uzticīgs!
Glāb savu vergu – Tu, mans Dievs! –
kas uz Tevi paļaujas!
Žēlo mani, mans Kungs,
jo Tevi es saucu cauru dienu..
Iepriecē sava verga dvēseli..
Jo Tu, mans Kungs, esi labs un piedevīgs,
dāsns žēlastībā visiem, kas sauc Tevi!
Māci man, Kungs, savu ceļu,
lai es staigāju tavā patiesībā,
saliedē manu sirdi, lai bijāju tavu Vārdu!
Psalms 86,1–5,11 (jaunais tulk.)