Dievu slavējam ik dienas. Tas šķiet tik dabīgi, ka mēs kādam ikdienā pateicamies par kādu mīļu darbu. Mums arī patīk, ka citi ievēro mūsu labos darbus un mūs paslavē. Tai vajadzētu būt dabīgai kristieša dzīves sastāvdaļai – slavēt Dievu. Tikai īsts kristietis redzēs vairāk lietu, par ko Dievam pateikties un Viņu slavēt, nevis sūdzēties. Īsts kristietis slavēs un pielūgs Dievu arī tad, kad būs grūti laiki. Šādos brīžos tas būtu tiešs ticības un spēka pierādījums – pateikties Dievam arī tad, kad cilvēcīgi to vismazāk vēlamies. Katru brīdi mums būtu tūkstoš lietu, par kurām Dievam pateikties, tomēr cilvēcīgās rūpēs mēs droši vien saskatītu tikai dažas. Slavēšana ir mūsu ikdienas dzīve, tai var būt noteiktas formas, viena no tām ir ieviesta mūsu draudzes dzīvē...
Jau diezgan sen mēs sajutām, ka ir nepieciešami brīži, kad sanāktu kopā cilvēki un slavētu Dievu ar pielūgsmes dziesmām. Šī doma ilgi bija idejas līmenī. Bija bažas, ka citi nesapratīs šo vajadzību un formu, nevēlējāmies, ka varētu kādam likties – mēģinām izkonkurēt korāļus. Tomēr, izklāstot draudzes mācītājam šo vajadzību, mēs saņēmām "zaļo gaismu”. Tad uzrunājām draudzes mūziķi Elīzu, kura ar lielu prieku un entuziasmu uzņēmās mūzikas un mūziķu koordinēšanu, kā arī katru reizi pati pavada mūs ar savu balsi.
Dziesmu repertuārs ir jauniešu pielūgsmes dziesmas. Tās tiek pavadītas ar ģitāru un vijoli. Šādas dziesmas izvēlējāmies, tādēļ ka pašiem tās ir tuvas, tomēr mēģinām katru reizi iekļaut kādu "veco dziesmu", kas bija populāra pirms pāris gadu desmitiem. Esam pārliecinājušies, ka šīs dziesmas nav mazāk skanīgas un pat pretendē iekļauties jauniešu dziesmu repertuārā.
Kas ir slavēšana? Kāda tai ir nozīme?
Tas ir skaistākais, ko cilvēks var darīt, tas ir īpašs mirklis attiecībās ar Dievu, kad cilvēks pienes Viņam pateicību. Bet tikai... ar patiesu sirdi! Ja mēs šajā brīdī esam pārņemti ar ko citu, ja domājam: nez ko aizmugurējais par mani domā; vai es nodziedāju šo noti pareizi; vai es vakar nopirku visu nepieciešamo svētku pīrāgiem, – tad slavēšanai nav nekādas jēgas. Slavēšanā mēs varam lūgt īsu lūgšanu, lai Dievs pārmaina domāšanu, lai Viņš paņem prom visas liekās domas. Sirds attieksme mainīs tavu slavēšanas veidu un spēku. Tiešām es gribu teikt – slavēšanai ir liels spēks!
Vārds "slava" ir lietvārds. Bet svētdienas slavēšanas rīti nozīmē daudz vairāk. Tie izsaka darbību – slavē!
Slavēšanas rītu dalībnieku atziņas:
Evija: "Slavēšana ir lūgšanas veids un Dieva pagodināšana. Ne vienkārša dziedāšana, bet pielūgsme. Dažreiz ir grūti šīs divas lietas nodalīt, vismaz man, bet es noteikti uz to tiecos. Mani motivē nākt uz slavēšanas rītiem pateicība par to, ka Viņš ir un kas Viņš ir... Tas ir mazākais, ko es varu darīt Viņam, – pienest patiesu slavu. Piedalīšanās šādā muzikālajā kalpošanā dod iespēju izdzīvot lūgšanu, pateicību vārdos, slavas dziesmā, sajūtās un vēlmēs, īpašā veidā komunicēt ar Dievu, pateikties par tām dāvanām, ko Viņš ikdienā mums dod, iespēja saņemt stiprinājumu ikdienā.
Slavēšanas rīti dod iespēju draudzei sastapties ar Dievu pielūgsmē, tikai žēl, ka tik maz to izmanto... Ceru, ka ikviens draudzes loceklis spēs piedzīvot atziņu, ka slavēšana ir skaists instruments, ko pats Dievs ir devis, lai to lietotu. Slavēšana ir svarīga, tādēļ ka caur to tiek pienests gods Dievam un tā arī ļoti stiprina cilvēku visgrūtākajā brīdī, un Dievs caur to svētī.”
Rita: "Es domāju, ka slavēšana ir pateikšanās Dievam – vai uz ceļiem, vai dziedot, vai vienkārši klusējot.
Es nāku uz slavēšanas rītiem, tādēļ ka ir labi piecelties agrāk un tuvoties gan fiziski, gan garīgi Dievam.
Man patīk mūzikas izpildījums, kā arī vienkāršais pasniegšanas veids.”
Anda: "Vārdam "slavēšana" materiālās pasaules/cilvēku attiecību kontekstā ir pavisam citāda nozīme nekā Dieva slavēšanai. Slavēšanas rītos un dziesmās man vārds "slavēšana" ir sinonīms vārdiem "godināšana”, "pielūgšana", arī "cildināšana”, "pateicības lūgšana". Tie visi ir labie vārdi Dievam, kas nāk no sirds. Tā kā nekad vārdos nevar izteikt to apbrīnu un pateicību par Dieva raksturu, attieksmi pret mums, Viņa darbiem un atsaucību, tad mēs dziedam. Dziedam vēl, slavējam vēl. Slavēšana ir vajadzīga mums pašiem, jo tā paceļ mūsu sirdis un noskaņo uz debesu vertikāles.
Līdz šim atnākt uz slavēšanas rītiem mani ir motivējuši kora mēģinājumi, kas ir tieši pirms slavēšanas, vai arī vēl kāds cits iemesls būt baznīcā.
Taču es ļoti vēlos nākt un slavēt arī citās svētdienās, vienkārši tāpat. Ja man nebūtu ģimenes, tas gan būtu vienkāršāk... Kāpēc vēlos? Tāpēc, ka tad var pilnīgāk izdzīvot dievkalpojumu no paša sākuma. Lai nesanāk tā – kamēr esmu tā kārtīgi pamodusies, dievkalpojums jau pusē. Vēl arī tāpēc, ka man patīk dziedāt un slavēt. Arī tāpēc, ka man vispār pietrūkst dzīvē Dieva slavēšanas un šis ir tik jauks un piemērots veids, kā kopā ar savējiem dziedāt slavas dziesmas un izjust – kā mums ir paveicies, ka mums ir tik liels un kolosāls Dievs!
Man patīk slavēšanas rītos pavadījums, mūziķi ir gatavojušies un spēlē, dzied ar sirdi. Viss notiek pa īstam. Lasījumi, tādi paši slavēšanas panti kā tie, ko dziedam, organiski iekļaujas slavēšanā. Lūgšanas tāpat dabiski iekļaujas un ir sirsnīgas. Vēl man patīk, ka ļoti demokrātiski var pievienoties tie, kas atnākuši vēlāk. Tādējādi mēs vismaz nenokavējam dievkalpojumu.
Pēc slavēšanu rītiem mēs visi dodamies uz dievkalpojumu priecīgi, smaidīgi, un mums ir mazliet vairāk kopīgā nekā pirms tam."
Estere Rožkalne
Autores foto
Fotoparaksti Slavēšanas rīta mūziķi...
...dalībnieki. |
