"Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam." (Lk 18,27)

Vai kamielis varētu izlīst caur adatas aci? Ir tikai divas iespējamības. Vai nu kamielim jābūt ļoti, ļoti mazam vai arī adatas acij jābūt milzīgi lielai. Bet, tā kā kamielis parasti ir kamielis un adata ir adata, tad kamielim nav nekādu īpašo cerību paveikt neiespējamo. Ja viņš to pat spētu izdarīt, tad otrā pusē viņš noteikti izskatītos vairāk pēc diega nekā pēc kamieļa.

Stāstot līdzību par kamieli, kam ir sapnis izspraukties caur adatas aci, Jēzus domāja par cilvēkiem, kuru sirdis ir pieķērušās bagātībai, mantai, bet kuri vienlaikus grib ieiet Dieva valstībā. Jēzus sacīja: "Cik grūti tiem, kam daudz mantas, iekļūt Dieva valstībā! Jo vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." (Lk 18,24 ) Ja kamielis labi saņemas un nopietni trenējas, viņam vēl ir kādas cerības tomēr izspraukties caur Adatas aci (par adatas aci sauca kādus ļoti zemus un šaurus vārtus Jeruzālemes mūrī). Cilvēks, kas lepojas ar sevi, ar savu spēku, varu, mantu, ir kļuvis tik liels, ka viņam gan vairs nav nekādu izredžu sevi izdabūt cauri šai adatas acij, lai arī kā viņš nopūlētos.

Mēs tikmēr esam kā mācekļi, kas Jēzum saka: ".. mēs esam atstājuši visu un esam Tev gājuši līdzi," (Lk 18,28) kamēr Jēzus mūs neieved mūsu personas un Viņa dziļumos.
Mācekļi šos virspusēji brašos vārdus saka, noklausījušies Jēzus un bagātā vīra dialogu, – bagātnieks aizgāja noskumis un nabags, nevarēdams atstāt to vienu lietu, kas šķīra viņu no Jēzus, – bagātību, ko vērtēja augstāk par Jēzu, – tādējādi apliecinādami: redzi, mēs gan Tev varam sekot! Mēs esam visu atstājuši!
Bet Jēzus tūlīt ieved viņus Golgatas notikumā: "Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, lai piepildītos viss .. Viņu nodos pagānu rokās, apsmies, nonievās un apspļaudīs, šaustīs ar pātagām un nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām." (Lk 18,31–33)
Jēzu, ko Tu runā?! Tā nevar būt, ka To, kas tūlīt dziedinās aklo, apciemos nīstu virsmuitnieku, sludinās ar spēku tiesu un taisnību, nonāvēs! Un "tumšs bija viņiem šis vārds". Tikpat tumšs kā tumsa aklajam, ko Jēzus dziedināja pēc šīs sarunas.

Dievu slavējam ik dienas. Tas šķiet tik dabīgi, ka mēs kādam ikdienā pateicamies par kādu mīļu darbu. Mums arī patīk, ka citi ievēro mūsu labos darbus un mūs paslavē. Tai vajadzētu būt dabīgai kristieša dzīves sastāvdaļai – slavēt Dievu. Tikai īsts kristietis redzēs vairāk lietu, par ko Dievam pateikties un Viņu slavēt, nevis sūdzēties. Īsts kristietis slavēs un pielūgs Dievu arī tad, kad būs grūti laiki. Šādos brīžos tas būtu tiešs ticības un spēka pierādījums – pateikties Dievam arī tad, kad cilvēcīgi to vismazāk vēlamies. Katru brīdi mums būtu tūkstoš lietu, par kurām Dievam pateikties, tomēr cilvēcīgās rūpēs mēs droši vien saskatītu tikai dažas. Slavēšana ir mūsu ikdienas dzīve, tai var būt noteiktas formas, viena no tām ir ieviesta mūsu draudzes dzīvē...

16. novembra, svētdienas, rīts  Jēzus draudzes jauniešu korim bija īpašs, jo bija iespēja draudzēties ar Mateja kori un caur kopīgām lūgsnām dziesmās pagodināt  Dievu.  Šajā pirmssvētku dienā jau  astoņos no rīta Matejā bija manāma rosība, kur abu draudžu kori pulcējās uz kopmēģinājumu, lai jau deviņos kalpotu pirmajā dievkalpojumā. Skanējums, kas aplidoja dievnamu, glāstot ausis, raisīja sirdī mieru, ka caur šīm skaistajām dziesmām rīts būs svētīts.

Vizītkarte
Kārlis Škenderskis
Dzimis: 1961. gada 8. novembrī Madonas rajona Barkavā.
Draudzē kopš 1996. gada.
Mācības, studijas: Rīgas 4. medicīnas skola (feldšera specialitāte); Rīgas Medicīnas institūts (nepabeigta augstākā izglītība).
Darbs: tirdzniecības pārstāvis medicīnas aparatūras tirdzniecības firmā "AB Medical Group".
Kalpošana: draudzes priekšnieks.
Ģimene: sieva Maija, dēls Miķelis (21).

Jēzus bagātajam vīram saka: vienas lietas tev trūkst – izdali visu savu mantu nabagiem un seko Man! Zinām, ka lielākās garīgās svētības nāk, kad atzīstam, ka mums kaut kā trūkst. Tikai tad Kristus neiespējamo dara iespējamu – mūsu garīgajā un arī laicīgajā dzīvē. Par to sarunājos ar draudzes priekšnieku KĀRLI ŠKENDERSKI.

 Ar Kārli Škenderski tikās Milda Klampe

Pirmā Adventa priekšvakarā tikāmies jauno ģimeņu vakarā, lai kopīgi meklētu, ko Dieva Vārds mums atklāj par lūgšanu. Paldies mācītājam Erbertam Bikšem, kas palīdzēja orientēties Bībelē un bija sagatavojis jautājumus diskusijām mazajās grupās. Šis vakars mums pašiem bija kā eksperiments, jo arī turpmāk esam iecerējuši katru otro mēnesi veidot līdzīgus vakarus – Bībeles studijas. Piedāvājam iepazīties ar vakara dalībnieku atziņām!

Lai arī visu dienu esam lūgšanās ar Dievu, svarīgs tomēr ir laiks un vieta, kad un kur to darām! Ļoti svarīgi ir lūgt kopā vīram un sievai!

No 21. līdz 30. novembrim draudzes jaunieši – Šveicē.

Daļa jauniešu vadītāju sēž busiņā ceļā uz naktsmītni Šveicē. Mums aiz muguras ir garš ceļš cauri Lietuvai un Polijai un šķērsām cauri visai Vācijai. Vācijā varējām pāris stundu pagulēt pie mūsu māsas Kristū – Nikoles, kas veselu gadu bija pavadījusi Latvijā, dzīvojot Rāmavas muižā, bet tagad kalpo jauniešu darbā un svētdienasskolā pie Šveices un Vācijas robežas. Ir labi, ka Dieva ģimene ir tik liela! Mūsu ceļojuma pirmais punkts bija St. Krišonas teoloģijas seminārs. Tur mēs ne tikai apskatījām skolu, dzīves apstākļus un formu studentiem, bet varējām arī piedzīvot dievkalpojumu, kas ļoti atšķiras no mūsmājās ierastajiem. Ir labi, ja skatus veram tālāk! Pēc jaukām pusdienām pie Nikoles devāmies uz īsto Šveici. Tur pie Cīrihes ezera esam ieplānojuši aplūkot kādu ļoti netradicionālu jauniešu draudzi "O²". Tas bija neparasts dievkalpojums ar neparastu uzrunu, kas bija kaut kas starp dzīvu liecību un talk-show. Kaut neierastā veidā dzirdējām Evaņģēlija pasludinājumu, tomēr jāatzīst, ka tas jaunus cilvēkus uzrunā. Daudz ko varējām mācīties no Mihaela, kas ir viens no šīs draudzes mācītājiem. Viņš viesojās mūsu draudzē šī gada aprīlī, vadot semināru par jauniešu darbu Rāmavas muižā. Droši vien vēl labi atmiņā palikusi viņa uzruna par Lācaru ar marli, gaisa atsvaidzinātāju un šalli. Mihaels mums palīdzēja saprast, kādēļ viņi savu jauniešu draudzi veido tādu, kādu viņi to veido.