"Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam." (Lk 18,27)
Vai kamielis varētu izlīst caur adatas aci? Ir tikai divas iespējamības. Vai nu kamielim jābūt ļoti, ļoti mazam vai arī adatas acij jābūt milzīgi lielai. Bet, tā kā kamielis parasti ir kamielis un adata ir adata, tad kamielim nav nekādu īpašo cerību paveikt neiespējamo. Ja viņš to pat spētu izdarīt, tad otrā pusē viņš noteikti izskatītos vairāk pēc diega nekā pēc kamieļa.
Stāstot līdzību par kamieli, kam ir sapnis izspraukties caur adatas aci, Jēzus domāja par cilvēkiem, kuru sirdis ir pieķērušās bagātībai, mantai, bet kuri vienlaikus grib ieiet Dieva valstībā. Jēzus sacīja: "Cik grūti tiem, kam daudz mantas, iekļūt Dieva valstībā! Jo vieglāk ir kamielim iet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." (Lk 18,24 ) Ja kamielis labi saņemas un nopietni trenējas, viņam vēl ir kādas cerības tomēr izspraukties caur Adatas aci (par adatas aci sauca kādus ļoti zemus un šaurus vārtus Jeruzālemes mūrī). Cilvēks, kas lepojas ar sevi, ar savu spēku, varu, mantu, ir kļuvis tik liels, ka viņam gan vairs nav nekādu izredžu sevi izdabūt cauri šai adatas acij, lai arī kā viņš nopūlētos.
"Lielajam" cilvēkam nu ir liels jautājums: kas mani varētu aizdabūt adatas acs otrā pusē? Šajā brīdī skan Jēzus sacītie vārdi: "Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam." Lai nonāktu otrā pusē, kas ir arī svētības puse, bez Dieva nu nekādi neiztikt. Jo ātrāk cilvēks to saprot, jo labāk viņam. Mazāk punu, nobrāzumu un ievainojumu. Bet kā tad? Ja vien sakām: labi, Jēzu, izdabū mani caur šo adatas aci, – Viņš to izdara ar prieku, pat bez īpašām grūtībām. Viņš māk paņemt prom no mums visus liekos krāmus, nevajadzīgās nastas. Viņš paveic mūsos to, ka esam kļuvuši tieši tik lieli vai, pareizāk sakot, tik mazi, lai varētu iziet caur adatas aci vai šaurajiem vārtiem.
Jaunā gada ceļos esot, ja jums kādu brīdi šķitīs, ka esat nonācis ļoti šaurā vietā, es pieņemu, ka tā būs viena no adatas acīm. Tādā brīdī var uznākt bailes, neziņa. Bet panikā nav jākrīt. Tad aizejiet par šo jūsu adatas acs problēmu parunāt ar Jēzu. Viņš ir adatu acu meistars. Ticiet man, Viņš māk mūs visnesāpīgāk dabūt tām cauri. Un, otrā pusē nonākot, mums vienmēr jāsaka: šeit ir brīnišķīgi. Un mums nemaz vairs nav žēl to daudzo grēka krāmu un lietu, no kurām mums nācās atbrīvoties.
Nekad neaizmirsīsim – Jēzum, kas ir Dievs, neviena adatas acs nav par mazu, lai nespētu mūs tai izvest cauri. Mums tikai jāļaujas Viņa rokām. Dažkārt notiek arī tā, ka Jēzus mūs samazina. Iespējams, tas izliekas mazliet sāpīgi. Bet katra dzimšana taču arī ir sāpīga. Ja kādreiz mazliet sāp, nekurnēsim par to. Svarīgāks taču ir mērķis – būt Dieva pusē, Dieva valstības pusē. Viss, ko Jēzus mūsos dara, ir šī mērķa vērts.
Es patiesi priecājos par to, ka Viņš ir lielais adatu acu Meistars. Un zinu pavisam noteikti, ka arī šajā gadā man būs kādas šauras vietas, kur Viņa palīdzība man būs tik ļoti vajadzīga. Cik labi, ja pie rokas ir Lielā Meistara tālruņa numurs.
Sirsnībā,
mācītājs Erberts Bikše |
