Neilgu brīdi pirms Ziemassvētkiem, atverot savu pastkastīti, biju ne pa jokam pārsteigta – aploksne, uz kuras mana adrese pašas rokrakstā… Palūkojoties otrā pusē, atcerējos, ka to pati sev uzrakstīju pirms gada Jēzus draudzes jauniešu ballē Rāmavā. Arī šajos Ziemassvētkos gada pēdējā piektdienā, 26. decembrī, iknedēļas jauniešu vakars bija tapis par balli un pārcēlies uz Rāmavas muižu.

Ienākušos viesus pie durvīm kā kārtīgā ballē (un kā ikvienā jauniešu vakarā tā kavētājus) sagaidīja Einārs. Pirmais pārsteigums – cik visi ir skaisti! – meitenes greznās kleitās un puiši elegantos uzvalkos. Vakars sākās ar slavēšanu, pēc tam balles vadītājs Ģirts vadīja spēles, arī autosacīkstes (ar radiovadāmajiem automodeļiem).Elīna bija izveidojusi apskatu fotogrāfijās par pagājušā gada spilgtākajiem brīžiem, sekoja maltīte, kūka, sarunas un, protams, dejas – gan aktīvas, gan balles dejas. Bija viesu bērnības fotogrāfiju izstāde un līdzīgi kā iepriekšējā gadā – varēja uzrakstīt sev vēstuli, lai to saņemtu pēc gada. Ko lai sev raksta? Kādas pašlaik ir tavas attiecības ar Dievu, kā tu jūties šajā dzīves brīdī, ko tu vēlētos mainīt, vai vienkārši raksti, kas šobrīd liekas tā vērts. Viesu vidū bija arī jaunieši no citām draudzēm. Balle paliks atmiņā ar pārsteigumiem – pēkšņi vakara vidū no kādas citas balles ieradās princis ar princesi – vēl iepriekšējā dienā draudzes ludziņā redzētie Jāzeps un Marija.
Neticami, bet mūs apciemoja arī Ziemassvētku vecītis sarkanā tērpā, ar baltu bārdu un dāvanām pilnu muižas lādi rokās! Toms gan nedabūja dāvanu, jo tobrīd bija nez kur pazudis. Tiešām ir vajadzīgs tikai Dieva dots prieks, svētība un silta mājvieta, lai kopā pavadītu līksmu vakaru.  

Jautāts par iespaidiem, Rūdolfs atceras, ka visvairāk viņam patikusi slavēšanas daļa. Ieva balli uzskata par jauku noslēgumu vecajam gadam un sākumu jaunajam un piebilst: "Man ir liels prieks, ka Dievs ir svētījis mūsu draudzi ar Ģirtu un Annu. Visvairāk patika tas, ka ballē bija dažāda vecuma jaunieši, arī tā saucamie vecie jaunieši (kam pāri 25 gadiem – A. K.)." Baiba līdzdala pārdomas: "Man ļoti patika balle, jo tikai todien atnāca īstā Ziemassvētku sajūta. Visi svinīgos tērpos, skaista mūzika, dzīvīgas sajūtas, danči... Bija ļoti jauki! Žēl tikai, ka tik ātri beidzās..." Tā arī šķita, kaut arī vakars, kā jau tas mēdz gadīties, izvērtās garāks nekā paredzēts…"Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties!" teikts Flp 4,4. Un kā lai nepriecājas?!

Austra Klotiņa

Foto Edgars Jēgers
Fotoparaksti Vakara vidū, apburot pārējos ar virtuozu deju, ieradās Helēne un Raivis.
Jautrās Rīgas dejas (no kinofilmas "Velna kalpi") muzikālo pavadījumu veidojām paši – dziedot.