Vai kristietis atšķiras no cilvēka, kas nav kristietis?

Dažkārt bērni mīl viens otru izjokot ar komiskiem jautājumiem. Piemēram, Frīdis jautā: "Kāda ir atšķirība starp beigtu peli un bulciņu?" Tims atbild: "Nezinu." Frīdis saka: "Tad es tevi nekad nesūtītu pēc bulciņām."

Kristietis un sabiedrība. Tās ir divas atšķirīgas valstības – Dieva un pasaules. Bieži Jēzus sacīja: "Dieva valstība ir jau pie jums atnākusi," – norādot uz Sevi un uz ikvienu Viņa sekotāju, kurā ienākusi Viņa dzīvība un Gars.
Daudzkārt dzirdam sakām: "Kristietim grūti dzīvot šodienas sabiedrībā." Bet tā nav taisnība! Kādēļ nav? Tādēļ – ja cilvēkā mājo Kristus Gars, Viņš pārspēj visu grūto – "Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!" (Jņ 16,33) – un atklāj, kas Viņa īpašumam ir derīgs, kas – ne; kas Viņam piedien, kas – ne.
Jēzum, staigājot pa Galileju un mācot savus mācekļus, rokās nebija nekādas izstrādātas dogmatikas programmas vai studiju materiālu par palikšanu Dieva valstībā, esot citas, naidīgas, valstības teritorijā. Viņa dzīves radikālā programma bija – "viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti". (Jņ 17,19)

Šogad draudzes eglītes vadmotīvs bija "Draudze kā Kristus miesa". Laura un Andris Ceļmaļi to veidoja kā piedzīvojumu katram dalībniekam caur dažādiem priekšnesumiem, pārsteigumiem, stāstiem un ļoti tiešu iesaistīšanos.

Mēs katrs esam kā lampiņa eglītē, un mums visiem kopā izdodas gan izgaismot draudzes dzīvi, gan nest Kristus gaismu pasaulē. Neviena lampiņa viena pati to nespētu.

Helēna Dekante atgādina – katram draudzes loceklim, lai kāda būtu tā kalpošana, vajadzīgi citi. Pat labā roka nespēj pati sev apgriezt nagus; arī Kristus miesai – draudzei – jādarbojas kopā, lai pastāvētu un nestu augļus.

Vizītkarte
Dzimusi: 1944. gada 9. maijā Rīgā.
Draudzē kopš 1992. gada.
Mācības, studijas: Rīgas 29. vidusskola, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības
fakultāte.
Darbs: lektore LU Ekonomikas un vadības fakultātē.
Ģimene: vīrs Juris; meitas – Inese, Iveta, Līga; mazbērni – Una, Kristofers, Lote, Ilvija, Oskars.

Kad vakarā pa Pierīgas ceļu braucu uz interviju, māju siltās gaismas tumsā man atgādināja laiku, kad dzīvojām bezdievīgā valstī, bet mūsos, kristiešos, bija sirsnīgums, vienotība, jo ārējs, svešs spēks mudināja tādiem būt. Šobrīd ir smagi tādēļ, ka savējie, un ne tikai viņi, ir nodevuši sevi, tautu, valsti un Kristu. Kā kristietis ir aicināts būt par sabiedrības sāli un gaismu, saruna ar Latvijas Universitātes pasniedzēju REGĪNU BUŠĒVICU.

Ar Regīnu Bušēvicu tikās Milda Klampe

Neilgu brīdi pirms Ziemassvētkiem, atverot savu pastkastīti, biju ne pa jokam pārsteigta – aploksne, uz kuras mana adrese pašas rokrakstā… Palūkojoties otrā pusē, atcerējos, ka to pati sev uzrakstīju pirms gada Jēzus draudzes jauniešu ballē Rāmavā. Arī šajos Ziemassvētkos gada pēdējā piektdienā, 26. decembrī, iknedēļas jauniešu vakars bija tapis par balli un pārcēlies uz Rāmavas muižu.

Ienākušos viesus pie durvīm kā kārtīgā ballē (un kā ikvienā jauniešu vakarā tā kavētājus) sagaidīja Einārs. Pirmais pārsteigums – cik visi ir skaisti! – meitenes greznās kleitās un puiši elegantos uzvalkos. Vakars sākās ar slavēšanu, pēc tam balles vadītājs Ģirts vadīja spēles, arī autosacīkstes (ar radiovadāmajiem automodeļiem).Elīna bija izveidojusi apskatu fotogrāfijās par pagājušā gada spilgtākajiem brīžiem, sekoja maltīte, kūka, sarunas un, protams, dejas – gan aktīvas, gan balles dejas. Bija viesu bērnības fotogrāfiju izstāde un līdzīgi kā iepriekšējā gadā – varēja uzrakstīt sev vēstuli, lai to saņemtu pēc gada. Ko lai sev raksta? Kādas pašlaik ir tavas attiecības ar Dievu, kā tu jūties šajā dzīves brīdī, ko tu vēlētos mainīt, vai vienkārši raksti, kas šobrīd liekas tā vērts. Viesu vidū bija arī jaunieši no citām draudzēm. Balle paliks atmiņā ar pārsteigumiem – pēkšņi vakara vidū no kādas citas balles ieradās princis ar princesi – vēl iepriekšējā dienā draudzes ludziņā redzētie Jāzeps un Marija.

3. janvāra rītā, sestdienā, baznīcā sāka pulcēties aktīvi noskaņoti jaunieši. Lai gan gaidāmais pasākums bija domāts visiem interesentiem, šoreiz tādi izrādījās tikai jaunieši. Sasēdāmies mašīnās, pēc komandām, un pēc lūgšanas un Arta ievadvārdiem viss varēja sākties. Tā kā nesen jau līdzīga orientēšanās ekspedīcija bija notikusi, tad vairāk vai mazāk visiem bija skaidrs, kā jārīkojas. Katrai mašīnai tika izdalītas nepieciešamās kartes ar kontrolpunktiem, kas jāmeklē pēc fotoattēliem. Šoreiz devāmies uz Ogres galu.

Atskatoties uz pagājušā gada nogali, sirsnīgi pateicamies ģimenei, kas ziedoja līdzekļus "Svētdienas Rīta" gada abonementu iegādei, un, pieliekot klāt loterijā iegūtos līdzekļus (Ls 203,13), mēs varējām pasūtīt 25 abonementus vecākās paaudzes draudzes locekļiem.