Rīgas Jēzus ev.lut. draudz


"Esmu labs, to skaidri jūtu"
Dievs katru aicina tapt svētam. Vai mēs tādi jau esam? Vai mūsu, kristiešu, sajūta, ka esam pārāki par tiem, kas Dievu nepazīst, ir daļa no svētuma vai tieši otrādi – lepnības grēka sekas? Daudzi mūsu draudzes vīri par šiem jautājumiem domāja svētdien, 15. martā, pēc dievkalpojuma, kad mūs uzrunāja brālis Dr. Gatis Līdums, Lutera Akadēmijas rektora palīgs un pasniedzējs. Gata Līduma ģimenes psihoterapeita prakse apvienojumā ar ilggadējo Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes mācībspēka pieredzi ļāva klātesošajiem gūt ieskatu, ko par svētumu saka Svētie Raksti un kā grēka ienākšanu mūsu dzīvē skaidro atzīti teologi un psihologi. Mūsu galvenais svētuma izpratnes pamats, protams, ir Bībele – gan Vecā, gan Jaunā Derība. Svēts ir tas, kurš ir nodevies, nošķīries Dievam. Lai taptu svēts, ir jāizmet no sevis ārā visa nešķīstība, un tā ir aktīva un skarba rīcība, ne tikai garīga pilnveidošanās. Bet grēks cilvēku šķir no Dieva un kavē mūsu svēttapšanu. Cilvēks ir unikāla būtne, kas vienlaikus ir gan fiziskās eksistences ierobežota, gan ar gara brīvību apveltīta. Tādējādi rodas spriedze, kas noved cilvēku pie grēkošanas. Cilvēks tiek kārdināts noraidīt to stāvokli, kurā Dievs viņu aicina. Tādēļ izjūtam trauksmi un nemieru, kas saistās ar mūsu vēlmi nodrošināt savu stāvokli pretstatā Dieva noliktajam. Cilvēks krīt grēkā, kad cenšas sevis nodrošināšanu paaugstināt pāri visam citam. Varam runāt par divām izplatītākajām grēka pamatformām: lepnību un baudkāri. Paklausot savai lepnībai, vēlamies visu un vienmēr kontrolēt, un, noliekot savu "es" centrā, vēlamies paši kļūt par Dievu. Savukārt baudkāre un jutekliskums padara mūs par savas dabas vergiem, kad, kalpojot savām vēlmēm un dziņām, sagraujam arī savu "es". Katoļu baznīcas katehisms māca, ka pastāv septiņi nāves grēki: lepnība, mantkārība, skaudība, dusmas, nešķīstība, negausība un slinkums. Luterāņu teologs un psihologs Viljams Bakus runā par to, kā šie grēki neredzami iezogas arī kristīgās kalpošanas teritorijā, velnam uzbrūkot ticīgajiem ar slēptiem vai labi maskētiem kārdinājumiem. Kādas senas baznīcas dziesmas vārdi "esmu labs, to skaidri jūtu" liek aizdomāties. Skaidri jūti, ka esi labāks par savu brāli, kuram tik labi nesokas kalpošanā? Vai vismaz par to garāmgājēju, kurš baznīcā nemaz nedomā iegriezties? Tad tikpat skaidrs ir tas, ka arī tu grēko, jo, šādi domājot, ļaujies lepnībai. Pēc protestantu teologa Reinholda Nībura, viena no augstākajām lepnības grēka formām ir garīgā lepnība. Arī kristietība var tikt izmantota kā pamats paštaisnuma un reliģiskas paaugstināšanās kultivēšanai. Tajā pašā laikā paraudzīties uz cilvēka stāvokli bez ilūzijām un vienlaikus bez izmisuma var tikai no Kristus atklāsmes skatupunkta. Pie krusta izlīdzinās gan mūsu lielummānija attiecībā uz mūsu pašu spējām, gan slīgšana bezgalīgā depresijā grēka apziņas dēļ. Kas ir efektīvākā cīņa pret grēku? Regulāra atgriešanās pie Dieva žēlastības līdzekļiem, nākot pie Kristus krusta upura. Mūsu šābrīža statuss ir skaidrs: esam izglābti. Bet svētiem mums vēl joprojām ir jātop. Ivars Kupcis Foto no interneta resursiem Fotoparaksts Dr. Gatis Līdums.
« atpakaļ

Draudzes nozares