Ar ko man saistās šī neapšaubāmi aktuālā tēma "zelts"? Atceros, ka reiz draudzene lasīja 1Tim 2,9–10: ".. lai viņas greznojas nevis ar matu pīnēm un zeltu vai ar pērlēm vai dārgu uzvalku, bet ar to, kas pienākas sievām, kuras grib parādīt dievbijību, – ar labiem darbiem." Šo un vēl daudzas citas Rakstu vietas jauniešu vadītājs un mācītājs Ģirts Prāmnieks citēja savā uzrunā jauniešu vakarā 20. martā.
Kas man ir vērtība? Ar ko es jūtos vērtīgs? Šie jautājumi ir svarīgi, jo manu dzīvi un izvēli vada tas, kam manās acīs ir vērtība. Piemēram, par mācību iestādi – vai ar iegūto izglītību varēšu nopelnīt daudz naudas, vai varēšu palīdzēt sabiedrībai, vai būšu vienkārši laimīgs, darot to, kas man patīk, vai varbūt klausu vecākiem studiju izvēlē. Pam 8,10,11 rakstīts: "Pieņemiet manas pamācības labāk nekā sudrabu un manu mācību vairāk nekā dārgo un izlasīto zeltu! Jo gudrība ir labāka par pērlēm, un nekas no visa, ko varētu vēlēties, nevar līdzināties tai." Jautāta par vakara iespaidiem, Ieva min, ka Ģirta izklāsts par vērtībām esot ļoti uzrunājis, viņa uzsver vienu no paustajām domām – Dievam nav svarīgi tas, ko es zinu par ticību, bet tas, ko es daru, – vai ticība man ir realitāte. Tāpat arī nevienam nav vajadzīgas pareizās atbildes kā jokā par Jēzu un vāveri, ko stāstīja Andris. "Mācītājs ienāk skolā un gaitenī viņam uzskrien kāds bērns. Mācītājs viņam prasa: kas tas ir – ruds, ausis ar pušķīšiem un lēkā pa kokiem? Skolēns ilgi neatbild. Mācītājs jau redz, ka bērns zina atbildi, un mudina: saki droši! Tad nu bērns atbild: Jēzus?" Kas vienam cilvēkam ir vērtība, tas citam varbūt mazāk nozīmīgs.
Atceroties Āfrikā piedzīvoto, Ģirts teica, ka, iespējams, kāda acīs baltā cilvēka fotoaparāts un kamera bija vērtīgāks par īpašnieku. Daudzi vakara dalībnieki bija sajūsmināti par parādīto amerikāņu filmas fragmentu. Tā stāsta par diviem vīriem, kas mēģina nolaupīt no muzeja lielu dimantu. Tikmēr viņi paši savā starpā sastrīdas, tikai viens no viņiem izdzīvo, bet otru policija noķer un apcietina uz diviem gadiem. Toties pēc tam viņš atgriežas vietā, kur pēc zādzības bija paslēpis nozagto dimantu un atgūst dārgakmeni. Kādu motivāciju dod zelts, Ģirts parādīja arī praktiski. Pirmajās solu rindās bija noliktas zelta monētas (pēc tam atklājās, ka tā ir tikai šokolāde); kad vakars bija sācies, Ģirts pateica, ka tie, kuri tur apsēdīsies, varēs monētiņas paturēt. Asprātīgs veids, kā pārvietot publiku no allaž pārpildītās (nereti ar kavētājiem) aizmugures. Andris gan teica, ka tādā veidā – „naudas” dēļ – pārsēsties tomēr esot bijis grūtāk. Vēlāk monētiņas dabūja visi, kas vien vēlējās. Ko vēl ieguvām šajā vakarā? Mārtiņš, vaicāts par tāvakara zeltu, atbildēja: "Manuprāt, vissvarīgākā lieta ir apzināties Bībelē rakstīto: "Savu sudrabu tie metīs uz ielas, viņu zelts tiem būs kā mēsli, jo viņu sudrabs un zelts tos nevar izglābt Tā Kunga dusmības dienā." (Ec 7,19)" Vakara izskaņā pirms slavēšanas visi mazās grupiņās līdzdalīja pārdomas.
Mēs visu gribam kontrolēt. Visu izrēķināt. Piemēram, vai atliks laika mācībām, ja šodien aiziešu uz jauniešu vakaru? Viss, kas ir mūsu, pieder Dievam. Gan laiks, gan nauda. Ar to visu žēlastībā esam aplaimoti. Tādēļ arī būsim pateicīgi, lai vēlētos nevis iegūt sev, bet kļūt par kanālu, caur ko plūst Dieva žēlastība. Jo svētīgāk ir dot, nevis ņemt. Iespēja gan ņemt, gan dot piedāvā arī topošās jauniešu interešu grupas. Tās būs trīs: Rāmavas grupa, kuras dalībnieki iesaistīties pasākumu organizēšanā, Buru grupa, kas kopīgi darbosies ar vēja un ūdens lietām, un 4X4 grupa – apvidus auto interesentiem.
Austra Klotiņa
Autores foto
Fotoparaksts Manu dzīvi vada tas, kam manās acīs ir vērtība. |
