Jēzus draudzes vasaras nometnes – mūsu sastapšanās ar Kristu jau otro gadu desmitu. Šoreiz piedāvājam sarunu ar Ruti Bikši, viņa jau vairāk nekā 20 gadu ar neizsīkstošu enerģiju un mīlestību organizē Jēzus draudzes vasaras nometnes.
Vairākus jautājumus ar nometnes sienasavīzes-dienasgrāmatas starpniecību uzdevuši tās dalībnieki.
Ruti Bikši izvaicāja Lelde un Ivars Kupči Rute Bikše
Dzimusi: 1963. gada 9. septembrī Rīgā.
Jēzus draudzē kopš 1965. gada, kad uz šejieni atnāk kalpot tēvs, mācītājs un vēlāk bīskaps Haralds Kalniņš.
Darba vieta: Jēzus draudzes saimniecības darba vadītāja.
Kalpošana: svētdienasskola, lūgšanas grupiņa draudzē, Bībeles stundas draudzes bērnudārzā "Jēriņš", LELB Svētdienasskolas komisija.
Ģimene: dzīvesdraugs – Erberts (kopš 1982. gada), bērni: Estere, Reinis, Jāzeps, Pēteris, Esteres vīrs Markus un mazdēliņš Joels.
– Kādas sajūtas, kad nometne pagājusi, – vai sirdī ir miers un gandarījums?
– Katra nometne ir liela atbildība un arī satraukums, bet tajā pašā laikā ir sajūta, ka tu pats neko nespēj, mācies pilnīgi uzticēties Dievam. Tad ieraugi, kā Viņš pašķir, vada, liek notikt... Kad to visu redz, sirdī ir neizsakāma pateicība Dievam!
– Cik gadu jau notiek Jēzus draudzes vasaras nometnes?
– Vasaras nometnes un izbraukumi Jēzus draudzē notikušas visos laikos (padomju laikos tās gan sauca citādi). Un noteikti šādi vasaras pasākumi bijuši arī vēl agrāk (pirmajā brīvvalsts laikā), jo mūsu draudze vienmēr ir bijusi aktīva. Es pati vasaras pasākumu organizēšanā iesaistījos no 1985./86. gada. Nedēļu garas nometnes aizsākās 1996. gadā Valdemārpilī.
– Ar ko, tavuprāt, īpaša bija šī gada nometne Lejastiezumos?
– Man personīgi lielu gandarījumu, pat izbrīnu, ļauj izjust Dieva klātbūtnes realitāte, arī caur Dieva Vārdu katrai dienai, tēmām, kas mūs vadīja visām dienām cauri. Domāju, tā ir liela dāvana – ieraudzīt Dieva darbus mūsu vidū. Mēs drīkstam lūgt pēc atvērtām gara acīm...
– Kad šī gada nometne beigusies, kā vērtējat tās izdošanos, īpaši to, ka kopā bija visa draudze un nometnes ilgums bija piecas dienas?
– Man vienmēr patīk kaut kas jauns, nebijis. Uz šādu modeli jau mēs pamazām esam gājuši vairākus gadus – dot iespēju pavadīt vasaras nometni kopā visai ģimenei. Būtu interesanti dzirdēt vēl arī citu domas! Bet par piecām dienām – tas jau bija finansiāls jautājums, šoreiz nespējām "pacelt" septiņu dienu nometni. – Ko no šīs nometnes gribētos atkārtot arī nākamajā gadā un ko ne?
– Atkārtot nekad neko nevar, vienmēr tas tomēr būs kaut kas oriģināls. Vai turpināt šādu nometnes formātu – tas jau būs atkarīgs no visu dalībnieku atsauksmēm! – Vai nākotnē nometnēs varētu būt iespēja izmantot papīra traukus, jo tie dabai draudzīgāki? (Jautājums no nometnes dienasgrāmatas.)
– Labs jautājums, jānodod tālāk mūsu draudzes māsai Ingunai, kas rūpējas par ēdināšanu. Iespējams, tad par ēdināšanu vajadzētu maksāt vairāk. Vai esam ar mieru?
– Kādu lomu, tavuprāt, vasaras nometnes pilda mūsu draudzes dzīvē? Kāds ir katra cilvēka, nometnes dalībnieka, ieguvums?
– Vasaras nometnes, kas tiek rīkotas ārpus mūsu baznīcas, prasa ļoti daudzu darbinieku iesaistīšanos, tas mūs vieno, saliedē, arī atklāj citu brāļu, māsu talantus, prasmes... Ieguvums – es ceru, ka tas ir tuvums ar Kristu mūsu vidū... Esmu dzirdējusi liecības par bērnu, draudzes brāļu vai māsu pirmo sastapšanos ar Kristu tieši draudzes nometnē. – Cik draudzes cilvēku parasti ir iesaistīti nometnes organizēšanā?
– Katru gadu iesaistīto darbinieku skaits nav vienāds, šogad, skaitot gan "ģimenīšu" vecākus, Bībeles stundu skolotājus, interešu grupu vadītājus, dziedātājus, ēdināšanā un saimniecībā nodarbinātos, nakts pasākuma organizētājus, atbildīgos par aparatūru, trešdienas "aktīvās Bībeles stundas" organizētājus un vakara pasākumu vadītājus, mēs kopā bijām 61. Šogad nometnē piedalījās arī vēl 18 šveicieši, kas gan palīdzēja virtuvē, gan vadīja trīs interešu grupiņas un piedalījās nakts sarunu veidošanā jauniešiem.
– Kad un ar ko parasti sākas gatavošanās nākamajai vasaras nometnei? (Jautājums no nometnes dienasgrāmatas.)
– Gatavošanās nākamajai vasaras nometnei sākas ar vietas izvēli jau rudenī, un tad seko tēmas izvēle. – Ja nometnēm kļūst arvien grūtāk atrast pietiekami plašas apmešanās vietas
– kā tu domā, vai draudze nometnēs kādreiz atkal varētu dzīvot teltīs vai skolās, kā nometņu pirmsākumos?
– Esmu mēģinājusi jau uz šo jautājumu atbildēt. Par skolām un internātskolām – ir tā, ka arī tās prasa īres maksu par katru cilvēku, un kopā šī summa ir tā pati, ko maksājam tagad, tikai sadzīves apstākļi stingri atpaliek no tagad celtajām, jaunajām vietām. Tāpēc, ja maksa nemainās, kādēļ gan nedzīvot labākos apstākļos? Bet, protams, izskatīt var visus piedāvājumus. Par teltīm, pēc Valsts nolikuma par nometnēm bērniem, ja uzņemamies atbildību par bērniem, kuriem vecāku vai citu radinieku nav klāt, jānodrošina visi apstākļi labai dzīvošanai – mazgāšanās iespējas, sanitārie mezgli, turklāt gulēt teltīs nedrīkst ilgāk par trim diennaktīm.
– Katru gadu nometne notiek citā vietā, kas neļauj mums garlaikoties. Vai neesat domājuši par vienas, piemērotākās nometnes vietas izmantošanu atkārtoti?
– Tas tiesa, visu šo gadu laikā nometne nav bijusi divreiz vienā vietā. Varētu teikt, mēs atbalstām Kārļa Ulmaņa aicinājumu – apceļo dzimto zemi! Bet ir vēl kāds ieguvums – mēs iepazīstam arī tās draudzes un baznīcas, kas ir mūsu tuvumā, iegūstam arī jaunus draugus ticībā.
– Kā tu domā, vai draudzei nebūtu lietderīgi visa gada garumā veidot vairākas tematiskas, pēc satura vai dalībnieku vecuma un interesēm atšķirīgas nometnes?
– Cik zinu, šāda veida pasākumi jau notiek visa gada garumā, gan dažādām vecuma grupām, gan dažādām aktivitātēm. Par to visu varam uzzināt un sekot līdzi gan draudzes mājaslapā, gan izdevumā.
– Kur tu ņem spēku un drosmi organizēt kaut ko tik sarežģītu un grūtu? (Jautājums no nometnes dienasgrāmatas.) Kur tu ņem iedvesmu vadīt nometnes?
– Esmu pārliecināta – ja Dievs dod mums kādu uzdevumu, Viņš dod arī visu, kas nepieciešams, lai vislabākajā veidā šo uzdevumu piepildītu. Tas ir tāpat, kā, piemēram, Dievs dod prieku rūpēties un gādāt par savu ģimeni!
– Kāds ir lielākais ieguvums, vadot nometnes?
– Mācīties pieņemt un saprast Dieva prātu.
Foto paraksti – Rute ar dzīvesbiedru Erbertu un mazdēlu Joelu šā gada nometnes noslēguma svētkos.
Draudzes vadība pateicas Rutiņai par nometnes virsvadību.
Foto: Estere Rožkalne un Edgars Jēgers |
