"Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis." (Jņ 15,12) Tuvām attiecībām vienmēr ir jābūt kādam pamatam. Divu cilvēku laulībā tā ir mīlestība. Taču ne tikai starp laulātiem var būt mīlestība. Tāda ir starp vecākiem un bērniem, starp vecvecākiem, un tāda ir arī starp draugiem. Jā, arī labas draudzības pamatā var būt sava veida mīlestība. DRAUGS.VL (Draugs vislabākais) bija mūsu draudzes nometnes tēma. Kurš var gan būt mūsu vislabākais draugs? Jāņa evaņģēlija 21. nodaļā (15–17) Jēzus savam draugam Pēterim uzdod šādu jautājumu: "Vai tu Mani mīli?" – un to Viņš uzdod trīs reizes. Un ikreiz Pēteris atbild, ka mīl. Trešajā reizē Pēteris jau saskumst, ka Jēzus trīs reizes viņam jautā. Trīs reizes. Tas mums norāda, ka šis jautājums, ko Jēzus uzdod Pēterim, ir ļoti būtisks un ka Pēterim nav jāsteidzas ar atbildi, bet gan tiešām jāapdomā. Šis jautājums ir pamatā mūsu attiecībām ar Dievu, ar Jēzu Kristu.

Mācekļi kopā ar Jēzu ir piedzīvojuši galvu reibinošus notikumus – viņu Kungs un Meistars ir izdzinis dēmonus, dziedinājis lepras slimos, aklos, kurlos, uzcēlis no miroņiem! Un arī viņiem pašiem ir dota vara izdzīt nešķīstus garus un dziedināt visas sērgas un slimības. (Mt 10,1) Un viņi nu ir tādā sajūsmā, ka pat mudina Jēzu ceļā uz Jeruzālemi (Golgatu) sadedzināt samariešus, viņu ciemus par to, ka tie neuzņēma Viņu. Taču Skolotājs apklusina mācekļus: "Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt, bet pestīt." (Lk 9,56) Un, nonākot Jeruzālemē, Viņš atklāj tiem viņu bailes un nodevību: ".. jūs izklīdisit.. un Mani atstāsit vienu." (Jņ 16,32) Bet tiem pašiem mācekļiem, kas Viņu atstās un bēgs, Jēzus tomēr apgalvo: "Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu." (Jņ 15,14) Pavēle ir: ".. lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis." Mēs zinām Jēzus mīlestību: "Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem." (Jņ 15,13) Liekas, tajā brīdī vēl mācekļiem Jēzus valoda ir svešvaloda. Jo Jēzus bija aicinājis un satvēris viņus, bet viņi vēl nebija satvēruši Jēzu – Patiesības Gara spēkā.

Mūsu draudzē ir tradīcija senioriem svinēt dzimšanas dienas īpašā sadraudzības pasākumā. Šogad diakonijas vadība bija ieplānojusi apsveikt maijā un jūnijā dzimušos Rāmavas muižā. Kas var būt brīnišķīgāks par pavadītu dienu svaigā gaisā pie dabas – vasaras pilnplaukuma laikā, kad apkārt viss zied un smaržo! Rāmavā mūs sagaidīja Līvija un Ināra ar priecīgu smaidu, un mēs uzreiz jutāmies kā jubilāri, kas ir īpaši gaidīti. Mūsu viešņa – dzejniece, cietuma kapelāne Rudīte Losāne. Viņa vadīja mūs pārdomās par vardarbību un cilvēku attiecībām.

Laimīgas. Atpūtušās. Piepildītas. Dieva Vārda uzrunātas. Bībeles sieviešu iedvesmotas. Ciešāk sadraudzējušās. Lielu daļu sava iekšējā stresa atstājušas ezera krastā. Tādas mūs sagaidīja mūsu ģimenes trešdienas vakarā pēc māmiņu nometnes, kas šogad jau trešo reizi pulcināja kristīgas māmiņas no visas Latvijas. Katru gadu interese par nometni arvien aug, lai arī ārējās reklāmas ir arvien mazāk. Māmiņas grib braukt atkal un atkal un pastāsta par šo iespēju arī citām māsām Kristū. Lielākā daļa dalībnieču bija no mūsu draudzes, un mēs īpaši priecājāmies par māsām no citām Latvijas draudzēm Rīgā, Neretā, Bauskā, Durbē, Smiltenē, Cēsīs… Kas tieši darīja šīs trīs dienas mūsu dzīvē tik īpašas? Pirmkārt, tā ir Dieva klātbūtne. Māmiņas, kas bieži ir ļoti aizņemtas ar ikdienas rūpēm par ģimeni, darbu, saimniecību, bija tiešām gandarītas atrast trīs dienas, kurās savas domas un laiku veltīt Dieva Vārda studijām, lūgšanai, pārdomām, kristīgai sadraudzībai, kā arī atpūtai un spēku atjaunošanai. Gatavojoties nometnei, par to tika daudz lūgts, un Dievs dāvāja brīnišķīgu laiku un izdošanos. Otrkārt, tā ir vide, kurā iespējams atgūties, atjaunot garīgos spēkus.

Jēzus draudzes vasaras nometnes – mūsu sastapšanās ar Kristu jau otro gadu desmitu. Šoreiz piedāvājam sarunu ar Ruti Bikši, viņa jau vairāk nekā 20 gadu ar neizsīkstošu enerģiju un mīlestību organizē Jēzus draudzes vasaras nometnes.

Vairākus jautājumus ar nometnes sienasavīzes-dienasgrāmatas starpniecību uzdevuši tās dalībnieki.
Ruti Bikši izvaicāja Lelde un Ivars Kupči Rute Bikše