Es domāju, ka evaņģelizēt studentiem nav grūti. Pēc pieredzes zinu, ka, piemēram, kopīgas pusdienas vai diskusijas gaiteņos dažreiz paver lielisku iespēju kaut ko pateikt par Jēzu, par kristiešiem un tādējādi kliedēt maldīgus priekšstatus un pieņēmumus, ar ko apkārtējā pasaule baro cilvēku prātu. Pirmā reakcija ne vienmēr ir tā patīkamākā, kad pasaku, ka esmu kristiete. Bet ne tikai diskusija palīdz mainīt cilvēku vienaldzīgu vai pat naidīgu nostāju. Godīga un draudzīga attieksme no mūsu puses, un, galvenais, atklātība var darīt brīnumus gan mūsu pašu dzīvē, gan apkārtējos, kā arī parādīt, kas Jēzus ir mums!


Rūdolfs Ligers, students

To darīt nav viegli, kad saproti, cik tas ir svarīgi! Kad tu to saproti, tad redzi, ka tev tas ir jādara un tas arī būs tevis gribētais – vairot Dieva Vārdu pasaulē un pievest arvien vairāk cilvēku Dievam. Es to daru, bet saņemu atbildes, ka tas jau sen dzirdēts un nav nozīmes to stāstīt. Bet par spīti viņu teiktajam ir nozīme to darīt, jo, iespējams, kāds atgriezīsies!


Lāsma Skudra, studente

Es kā studente cenšos visiem stāstīt par to, kādus Dieva brīnumus esmu piedzīvojusi. Ir viegli, jo draugiem kopmītnēs var stāstīt, tikai vienmēr aizsākas diskusijas un manis stāstītais tiek apšaubīts. Bet, tā kā tie nav strīdi, domāju, ka diskusijas ir ļoti vērtīgas. Ir cilvēki, kas izturas ļoti noraidoši pret kristietību un manis teikto. Mans galvenais šķērslis – man ir ļoti maz zināšanu un spēju izskaidrot kristietību un Dieva darbošanos.


Andris Dekants, Kristus māceklis misionārs

Pārsvarā sākumā sanāca evaņģelizēt ar darbiem un savu dzīves veidu, bet vēlāk mutiski liecināt. Ir kāds labs teiciens: "Atceries, ka tu vari būt vienīgā Bībele, kuru kāds jebkad lasīs." Bieži, uzklausot cilvēkus, kalpojot viņiem, parādot vēlmi saprast viņus, vēlāk paveras ļoti labas iespējas liecināt uzticības un mīlestības pilnā gaisotnē.

Tagad mācos būt par patiesu Kristus mācekli un vairāk "darīt par mācekļiem", nevis tikai par kristiešiem.


Ilze Hendriksone, studente

Tā speciāli jau nevienam neuzplijos un nelieku klausīties, protams, ja kāds jautā, ir citādi. Nekad neesmu slēpusi, ka esmu kristiete, un ik pa laikam jau arī lekcijās aizsākas diskusijas, kurās mans viedoklis ir atšķirīgs, jo pārējiem saku Dieva Vārdā pausto. Protams, ne vienmēr tas ir viegli, un īpaši grūti ir tajos brīžos, kad cilvēks nemaz nevēlas otrā klausīties, bet domāju, ka tik un tā tas ir vērtīgi, jo arī pārējie kursa biedri dzird.
Bet domāju, ka svarīgākā lieta, ko mēs varam darīt, ir lūgt par savu kursu, par to, lai viņi atgriežas, lai Dievs uzrunā un pārveido, un tas tiešām ir brīnišķīgi, kādas lietas Dievs dara. Arī manā kursā ir notikušas pārmaiņas. Ir četras jaunas kristietes, kas tagad aktīvi darbojas savās draudzēs, un viena, kas vēl meklē ceļu pie Tēva un savu draudzi, tāpēc lūdziet, mīļie, par saviem kursa biedriem, vispār par cilvēkiem sev apkārt.


Anonīms, students 

Kauns atzīties, bet studiju biedru sabiedrībā evaņģelizēju diezgan maz, būtībā tikai tad, kad ir kāda iespēja runāt par Dievu. Tomēr, kad nu rodas šāda iespēja, tad cenšos, kā māku. Parasti ir grūti to darīt publiski, piemēram, gaitenī, kur blakus ir arī citi studenti. Laikam tāpēc, ka neviens no maniem studiju biedriem Dievam netic vai, ja tic, tad es to vienkārši nezinu, līdz ar to nejūtos droši viens pats. 

Šķēršļi varētu būt mana nelielā pieredze kristietībā un temperaments, jo esmu pabailīgs un diezgan intraverts cilvēks. Un tomēr, Dieva Gars šķēršļus neredz, un es ceru, ka Gars man dos spēku tad, kad man vajadzēs liecināt. 

Intervēja Elizabete Zīlišķe. Foto no personiskajiem arhīviem