".. visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu. Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ.." (1Kor 9,22,23)
Ir cilvēki, kuru ticības un dzīves piemēram gribas sekot.
Jo īpaši par jauniešiem domājot, šķiet, tas būtu tik svarīgi, ka viņiem tiktu dota iespēja iepazīt pietiekami daudz tādu personību, kuru piemēram ir vērts sekot.
Labiem, gudriem un godīgiem skolotājiem, visticamāk, mēdz būt arī tāds pats turpinājums – labi, gudri un godīgi audzēkņi. Viņiem bija vieglāk par tādiem izveidoties, jo bija piemērs, no kā mācīties, kam sekot.
Jaunībā ikvienam cilvēkam meklētājam rodas jautājums: kāda ir dzīves jēga? Un, ja atbilde netiek atrasta, tad, skatoties vien trīsdimensiju pasaulē, jauni cilvēki apgalvo: "Dzīvei nav nekādas dziļākas jēgas. Tā ir tikai sagadīšanās, ka esmu šajā pasaulē. Ja tas ir tā, tad labāk visu izbeigt." Ne tikai augstas labklājības zemēs ir augsts pašnāvību skaits jauniešu vidū, bet arī Latvijā.
Jaunieši ir maksimālisti un rauga pēc vārdu un darbu sakritības pieaugušo pasaulē. Ja tādas nav, ir viegli kļūt ciniķim pret sevi un līdzcilvēkiem, tas rada postošas sekas. Un pat, ja līdzās ir kāds ticības Dieva Gara milzis, cilvēkam dzīves ceļa sākumā grūti to aizsniegt, tas gan mirdz kā "sniegi kalnu galotnēs", bet paliek tāls, nesatverams un dažkārt pat izraisa mazvērtību.
Mēs kā cilvēki spējam otram palīdzēt tikai cilvēciski. Savā iekšējā garīgajā būtībā cilvēks ir viens. To vislabāk redzam nāves brīdī. Bet mums nav jābūt vieniem! Arī to vislabāk redzam dzīvības–nāves robežšķirtnē – tur garīgi līdzās spēj būt tikai un vienīgi Jēzus. Jo "Tu esi ap mani no visām pusēm" (Ps 139,5) – gan virs zemes, gan Debesīs.
Jūnijā pie Jēzus draudzes jauniešiem viesojās sludinātājs Raimonds Logins no Vīlandes baptistu draudzes un LELB (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca) Jaunatnes nozares pārstāvji.
Sarunas par Dievu ar kolēģiem
Raimonds Logins uz Jēzus baznīcu bija atnācis saulainā 13. jūnija vakarā. 24 gadus vecais puisis aktīvi darbojas gan savā draudzē, gan ārpus tās, sludina Vīlandes draudzes jauniešu dievkalpojumos jeb „Metro” otrdienas vakaros, spēlē ģitāru un strādā informācijas tehnoloģiju jomā. Jauniešu vakara sākumā Jēzus draudzes slavēšanas grupa veltīja Dievam dziesmas, spēlēja un dziedāja Agnese, Laima, Andris un Austra, bet apskaņoja kā vienmēr – Mārtiņš. Pēc tam vārds tika dots Raimondam. Vai pēc sludināšanas ārpus baznīcas ir jāatgriežas savā draudzē vai jāizplata ticība, veidojot jaunas draudzes? Vai Dievs ir ar kristieti arī bārā? Kā runāt ar kolēģiem par savu ticību? Kādēļ Dievam vajadzēja nākt šajā pasaulē kā cilvēkam? Šādiem jautājumiem pieskārās Raimonds. Reiz kādam vīram bijis akvārijs, kaut arī viņš par to rūpējās un kopa, tuvojoties zivtiņām, tās bēga no saimnieka. Vīrs saprata, ka vienīgais, kā uzrunāt zivis un likt saprast, lai nebaidās no viņa, ir pašam kļūt par vienu no tām. Līdzīgi arī Dievs kļuva par cilvēku, sūtot uz zemes Jēzu. Raimonds liecināja, ka viņš sākumā nezinājis, kādā veidā runāt ar kolēģiem par Dievu, līdz kādā neoficiālā darba pasākumā, kurš noticis bārā, nepiespiestā atmosfēra un situācija pamudinājusi to darīt. Kopš tā laika kolēģi viņam prasa un interesējas par Dievu. Sarunās par Dievu sākumā kalpojis kolēģa jautājums: ”Kā tev iet seksā?” Un te nu bija jāstāsta par dzīvi ar Dievu un no tā izrietošajām vērtībām un mērķiem. Galu galā kolēģis sadraudzējās ar Raimondu un uzaicināja uz suši vakaru savās mājās.
Studenti no septiņām Latvijas pilsētām, kurās ir augstskolas, – Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Rīgas, Valmieras, Rēzeknes un Daugavpils – ne tikai cītīgi studē un izdzīvo sesijas laiku, bet arī aktīvi iesaistās kādā no LKSB aktivitātēm. Daudzi varbūt tikai tagad pirmo reizi izdzird šādu organizāciju – Latvijas Kristīgā studentu brālība. Kas tā ir? Tie ir dažādi studenti – topošie skolotāji, žurnālisti, mediķi, mācītāji, uzņēmēji, vadītāji, padotie un citi, kuri studiju laikā vairāk iepazīst Dievu, izprot Viņa Vārdu, veido draudzīgas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem un Dievu, kā arī piedzīvo Viņa brīnumu darbus studiju procesā. LKSB mērķis ir modināt un padziļināt studentos personisko ticību Kungam Jēzum Kristum, lai viņi būtu gatavi īstenot Dieva plānu un pagodināt Viņu darbavietā, sabiedrībā, draudzē un ģimenē.
”Dziediet Tam Kungam slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm.” (Jes 12,5)
1. jūnija dievkalpojumā uzstājās koris no Somijas Ad libitum*. Kora dalībnieki ir vidēja gada gājuma. Viņu izpildījumā draudze dzirdēja dziesmas gan dievkalpojuma laikā, gan pārdesmit minūšu koncertā pēc dievkalpojuma. Dažās dziesmās skanējumu papildināja kora soliste. Labas solistu balsis vienmēr ir prieks klausīties, un arī šī reize nebija izņēmums. Dziesmas kora koncertmeistars pavadīja ar sintezatoru. Bija piemeklēti interesanti tembri, kas paspilgtināja skaisto un mierpilno svētdienas rīta noskaņu.
Arī nākamajā svētdienā bija īpaši muzikāls dievkalpojums. Draudzei dziedāja vokālais ansamblis no Iecavas Svētdiena. Dievkalpojuma laikā no balkona it sevišķi skaisti izklausījās Johana Sebastiana Baha skaņdarbi ērģeļu pavadījumā. Pēc dievkalpojuma ansamblis altāra priekšā atskaņoja latviešu komponistu mūziku. Dieva vārds saka: ”Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma.” (Jes 12,2) Ir labi, ja slavējam Dievu no sirds un vēlamies to darīt, un kā var nevēlēties un neslavēt, ja mums pat šajā pasaulē jau dots tik daudz skaistā!
