Ar šādu jautājumu sākās jauno ģimeņu vakars; tie notiek jau trešo sezonu.
Patiešām, kas viņam no manis būtu vajadzīgs bez mīlestības, laika, rūpēm, drošības, ko vecāki var sniegt?
Uzaicināto viesu Ivetas Godiņas un Rutes Bikšes atbilde bija – LAI ES VIŅU PIEVESTU DIEVAM.
Kādēļ?
Katrs bērns ir paredzēts mūžībai. Šī zemes dzīve beigsies un sāksies mūžīgā dzīve pie Debesu Tēva. Bieži mēs, vecāki, domājam, ko vislabāk vajadzētu bērnā ieguldīt. Sākumā tas ir ēdiens, lai bērnam būtu laba imunitāte un viņš labi attīstītos. Mīlestība un rūpes. Vēlāk tā ir izglītība, bet šī dzīve noslēgsies un sāksies mūžība, kas nekad nebeigsies. Vai nav vērtīgāk bērnībā iedot visu nepieciešamo, lai bērns spētu nokļūt līdz mūžībai, proti, drošību tuvoties Dievam.
Kā es to varu dot?
Vispirms – palīdzot bērnam baznīcā. Viņš skatās, kā vecāki visu dara – lūdz, dzied, saņem sakramentus u. c. Bieži mēs uzskatām, ka zīdainis vai bērns neko nesaprot, bet Dieva Vārds ir dzīvs un nonāk pie katra pieaugušā un arī bērniņa. Viņš iesēj sēkliņu, kas dīgst.
"Jo, kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam," saka Dievs, "tāpat tas ir ar Manu vārdu, kas iziet no Manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju." (Jes 55,10–11)
- Svarīgas ir arī rīta un vakara lūgšanas ik dienas. Ja no rīta bērns ar vecākiem pateicas Dievam par jauno un vakarā par aizvadīto dienu, tad bērniņam rodas sajūta, ka laiks, ko viņš dzīvo, ir sakārtots – diena sākas un beidzas. Tas dos plašāku sajūtu savas dzīves sakārtotībai, un mūža beigās varēs priecāties par katru dienu, kas šeit uz zemes nodzīvota.
- Ikdienā svarīgas ir arī lūgšanas pirms maltītes. Dievs svētī ēdienu, ko bērniņš ar vecākiem bauda. Tā ir liela Dieva žēlastība, ka mums ir ko ēst, jo aizvien vairāk pasaulē ir bērnu, kam nav ko ēst. Ir labi, ja mēs pie galda lūgšanā aizlūdzam arī par tiem, kam nav ko ēst.
- Bieži ikdienas steigā mums paslīd garām ģimenes sadraudzība pie galda, kad sapulcējas visi kopā. Ivetas un Rutes ieteikums bija, ka vismaz uz vienu maltīti dienā vajadzētu sanākt visiem un izbaudīt kopības sajūtu. Tas ir tikai mazs atspulgs Godībai, kādā mēs atradīsimies, kad būsim mūžībā un sēdēsim pie Dieva klātā galda.
- Arī stresa situācijās bērns vēro vecākus. Būtu labi, ja mēs satraukuma brīžos neaizmirstu lūgt Dievu. Bērns redz, ka viņš var paļauties uz mammu un tēti, bet viņi uzticas vēl Debesu Tēvam. Viņam veidosies izpratne, ka virs mammas un tēta ir kāds cits, kam var uzticēties un jebkurā situācijā lūgt palīdzību.
- Nozīmīgs ikdienas vārdiņš ir – paldies. Mēs to bieži aizmirstam, bet ir jauki, ja ne tikai mamma un tētis viens otram pasaka paldies, bet arī, piemēram, pārnākot no pastaigas, bērniņam: „Paldies, ka biji šajā jaukajā pastaigā kopā ar mani!” Kaut arī ejat pastaigā katru dienu. Svarīgi pateikties par ierastām un pašsaprotamām lietām.
- „Piedošanas tilts” – ne tikai vecākiem viens otram pateikt: piedod, bet arī bērniņam, kad tas nepieciešams. Bērns jau bērnībā iemācās piedot un lūgt piedošanu, kas ne vienmēr ir tik viegli izdarāms.
- Vakaros ir labi kopā lasīt Bībeli bērniem. Vēlāk, kad bērniņš lielāks, stāstus pārrunāt. Dieva Vārds darbojas bērnā.
- Svētdiena – visa ģimene dodas uz dievkalpojumu. Un ne tikai kādu reizi, bet katru svētdienu. Tas veidos bērnā ieradumu to darīt regulāri. Dievkalpojumā Dievs kalpo cilvēkiem, arī mazajam bērniņam.
Jauno ģimeņu vakari vienmēr sniedz jaunus un noderīgus padomus kristīgas ģimenes ikdienai. Pēc tam ir ko pārrunāt un pārdomāt. Paldies vakaru veidotājiem un viesiem!
Gundega un Haralds Bietes
Foto Evija Godiņa |
