Ir cilvēki, kuru ticības un dzīves piemēram gribas sekot.

Jo īpaši par jauniešiem domājot, šķiet, tas būtu tik svarīgi, ka viņiem tiktu dota iespēja iepazīt pietiekami daudz tādu personību, kuru piemēram ir vērts sekot.

Labiem, gudriem un godīgiem skolotājiem, visticamāk, mēdz būt arī tāds pats turpinājums – labi, gudri un godīgi audzēkņi. Viņiem bija vieglāk par tādiem izveidoties, jo bija piemērs, no kā mācīties, kam sekot.
Arī Bībelē atrodam ievērojamu skaitu vīru un sievu, kuru ticības un dzīves piemērs ir bijis ļoti iespaidīgs. Viens no tādiem Bībeles cilvēkiem ir apustulis Pāvils.

Viņa rakstītajās vēstulēs, jo īpaši Timotejam un Titam adresētajās, redzam rūpes par jauniešu izaugsmi. Pāvilam rūp ne tikai jauniešu izglītības jautājums, bet arī tas, ka viņi iemīl Kristu un izveidojas par izcilām personībām, kurām reiz sekos citi, ņemot piemēru no viņiem. Domājot par kristīgu personību nepieciešamību nākotnē, Pāvils raksta Timotejam šādus vārdus: "Neviens lai nenicina to, ka esi vēl jauns, bet topi tu par paraugu ticīgajiem vārdos un dzīvē, mīlestībā, ticībā un šķīstībā. Tiekāms es nāku, nododies lasīšanai, paskubināšanai un mācīšanai." (1Tim 4,12) Pāvils apzinās to, ka daudzi uz viņu skatās kā uz kristīga cilvēka dzīves piemēru. Apzinādamies to, viņš mudina tos, kas šobrīd vēl mācās un pieaug, apjaust šo atbildību – arī viņi būs tie, no kuriem nākotnē mācīsies citi.

Ja esi tētis vai mamma, skolotājs, audzinātājs, vadītājs, vai esi domājis par to, cik liela loma ir ne tikai tam, ko tu māci, bet jo īpaši tava kristīga cilvēka dzīvei citu priekšā? Vai tie, kas vēro tevi, par tavu dzīvi var sacīt: šī cilvēka dzīves piemēram es vēlos sekot, pat atdarināt to.

Mūsu laiks jautā pēc sekošanas vērtām kristīgām personībām. Ikvienam ir iespēja par šādu personību kļūt.

Timotejs, gados jauns cilvēks, mācījās no apustuļa Pāvila. Protams, arī no citiem mācīšanās vērtiem cilvēkiem, palēnām izveidojoties par personību.

Pāvils par Timoteju varēja sacīt: "Tu esi sekojis manai mācībai, manam dzīves veidam, manam nodomam, manai ticībai, manai pacietībai, manai mīlestībai, manai izturībai, manām vajāšanām, manām ciešanām." (2Tim 3,10)

Bet, ir arī tādi cilvēki, kas gan sevi piesaka kā personības, bet no kuriem gandrīz neko labu nevar mācīties. Pāvils Vēstulē Timotejam raksta, ka pie šādiem cilvēkiem nav vērts kavēties, jo no viņiem neko neiemācīsies, varbūt vienīgi, kā nevajadzētu darīt. Pāvils raksta: "Cilvēki būs patmīlīgi, mantkārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami." (2Tim 3,2–5) Ko labu no šādiem cilvēkiem iemācīsies? Tādēļ Pāvils saka Timotejam: ".. no tādiem izvairies." (2Tim 3,5)

Mīļie draugi, aicinu ikvienu padomāt par šo tik nozīmīgo jautājumu – vai esmu tāds kristietis, no kura ir vērts mācīties, kura dzīves piemēram ir prieks sekot?

Neaizmirsīsim, ka īpaši mūsu bērniem un jauniešiem šādi izcili cilvēki, no kuriem var mācīties, ir ļoti nepieciešami. Un Dievs taču no savas puses mums ir devis visas iespējas, lai mēs tādi būtu vai vismaz pieaugtu.

Sirsnībā, draudzes mācītājs Erberts Bikše

Foto Māris Barons
Fotoparaksts – Kristīgo studentu vasaras nometne Irlavā.