"Šo prieku neviens jums neatņems –
ne ļaudis, ne vientulība,
ne melu ķēniņš, kas naidu lems,
ne brāļu neuzticība.
Šo prieku neviens jums neatņems,
jo es jūs redzēšu atkal.
Mani bērni no prieka avotiem smels
un dzers no dzīvības akas.
Sargājiet avotus, sargājiet aku.
Sargājiet sevī vārdus, ko saku.
Šo prieku neviens jums neatņems." (Ruta Štelmahere)

Baznīcas gadu izdevuma radošā grupa nolēma sākt ar Svētā Gara augli – prieku. "Jēzus Draudzes Dzīves" jaunā formāta pirmajā numurā (12.2003.) lasu Jēzus sacīto: "Jūsu sirdis priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems." (E. Bikše. "Ziemassvētku prieks")
Šie vārdi mūs ir iedrošinājuši, piepildījuši piecus darbīgus kalpošanas gadus, sākumā Kristus prieks ienāca nedrošībā, pēc tam – grūtību pārvarēšanā, tad – pilnveidojoties. Par to pateicos Kungam un ikvienam, kas šajos gados veltījis Dieva doto laiku un dāvanas izdevuma veidošanā! Tādēļ turpmākajā laiktecī runāsim par Svētā Gara augli (Gal 5,22,23), kas ienākas lēni, kā jebkurš auglis. Jēzus, mācīdams: "Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī." (Jņ 15,4) – runā par nepārtrauktām attiecībām ar Viņu. Bet attiecības ietver procesu: ".. ikvienu, kas nes augļus, (Viņš) iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu." (Jņ 15,2) Dieva Dēls sāpīgi izgriež no mums virskundzību pār sevi, lai mēs varam saņemt Viņa  raksturu – "mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību" – un Viņa brīvībā izpaust to.

Priecīgus un auglīgus Kristus dzimšanas svētkus!

Redaktore Milda Klampe

Kungs valda!
Lai līksmo zeme,
lai priecājas visas salas!
Stāstiet, debesis,
Viņa taisnību,
skatiet, visas tautas,
Viņa godību!Jūs, kas mīlat Kungu, –
ienīstiet ļaunu!
Viņš sargā savu taisno dzīvību,
no neganto rokas
Viņš glābj tos!
Gaisma iesēta
priekš taisnā
un priekš sirdsskaidrajiem –
prieks!
Priecājieties, taisnie,
par Kungu
un pateicieties,
pieminēdami Viņa svētumu!
97. psalms, 1,6,10–12 (jaunais tulk.)

Prieks – mīlestības laime

Vārdā "prieks" ir kaut kas uzmundrinošs. Prieks ir viena no Gara augļa visredzamākajām izpausmēm. Prieks, kas rodas no šī īpašā pamata, ir dziļa līksmība, un tā pārsniedz parasto cilvēka sajūsmu.

Prieks rodas no mīlestības. Cilvēks, kas patiesi mīl, ir dabiski priecīgs. Ja tā nav, viņa mīlestība nav patiesa. Patiesu prieku rada mīlestība.

Vārdam "prieks" ir daudz sinonīmu: tīksme, patika, apmierinājums, gandarījums, sajūsma, pacilātība, apgarotība, laime, svētlaime, ekstāze, aizgrābtība, līksme, gavilēšana. (..) Šie sinonīmi liecina, ka prieks var izpausties dažādā intensitātē. Taču prieks, kas sakņojas Gara auglī, pārsniedz cilvēcisko laimi. Bībelē vārds "prieks" vai tā atvasinājumi – priecīgs, iepriecināt, priecāties – lietots vairāk nekā 400 reižu. Bībelē minētais prieks ir cieši saistīts ar līksmi kā kristieša rakstura īpašību. Bibliskais prieks ir neatņemama kristieša dzīves iezīme, kas pārvar un pārspēj visus šķēršļus. Kristietība visādā ziņā ir prieka un līksmes reliģija. Tikai velna propaganda visu cenšas pagriezt otrādi.

Prieks ir būtiska to kristieša labo tikumu daļa, par kuriem Pāvils raksta vēstulē galatiešiem 5,22,23. Prieks ir gavilējoša mīlestība. Tas dziļi sakņojas iekšējā piepildījumā, kas rodas ar Svētā Gara palīdzību, cilvēkam atrodoties tuvās attiecībās ar Dievu. Patiess prieks no Dieva īpašās žēlastības ieplūst tieši katra kristieša dzīvē. Svētajos Rakstos bieži runāts par prieku kā par "Kunga prieku" vai "prieku Svētajā Garā". Tā ir skaidra iekšējā realitāte, kas eksistē vienotībā ar Dievu un rada ārēju mirdzumu un līksmi. Kristietis ir priecīgs tādēļ, ka zina – Dievam viņš ir neizsakāmi vērtīgs. Prieks rodas no drošas pārliecības, ka mēs Dieva mīlestībai esam ļoti dārgi, Dieva pestījošās žēlastības radīti. Kāds prieku definējis kā miera deju un mieru kā prieku, atdusoties Dievā. (..)

Prieks rodas no Gara augļa, tādēļ tas nepārtraukti jāaudzē un jāattīra. Vienīgi paliekot Kristū, patiesajā Vīnakokā, var uzplaukt prieka auglis. Prieks neaug pēc pilnvaras, tas rodas sarunā ar Dievu, dievkalpojumā, sadraudzībā un mīlestības pilnā kalpošanā. To cilvēku dzīve, kurus vada Svētais Gars, ir nepārtraukta augšana priekā un citās Gara augļa labajās īpašībās.

Palikdams Kristū, ar Svētā Gara palīdzību progresīvs kristietis attīsta visus labos tikumus līdz dienai, kad notiks pēdējā atjaunošana un viņš tiks darīts pilnīgs. Kristieša augstākais prieks savu piepildījumu atradīs pēdējā atjaunošanā, kad Dievs atjaunos mūsu planētu tās sākotnējā pilnībā un priekā. Ar neslēptu sajūsmu pravietis Jesaja apraksta šo atpestīto ļaužu augstāko prieku: "Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen." (Jes 35,10)

Džordžs V. Brauns. "Gara augļi"