Pļaujas svētki mūs mudina domāt, vai mēs tikai pateicamies par dāvātajām veltēm vai arī par to, ka aizvien vairāk tiekam veidoti par Dieva cilvēkiem, – kad "visur topam spaidīti, tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, un tomēr neesam atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši". (2Kor 4,8–9) Tad mēs mācāmies zaudējumos nekurnēt un vajāšanās neienīst un pamazām iegūstam Kristus dabu.

Vai pateicamies Dievam, ka ne vienmēr mūsu lūgšanas tiek paklausītas un ne vienmēr "darbu .. sekmē mums Dievs". Ja tad tomēr pateicamies, mēs saņemam Svētā Gara iepriecinājumu un mierinājumu.
Vai pateicamies, "ja vīna kokam nebūs ogu.. un tīrumi nesniedz nekādu barību, ja.. kūtīs nebūtu arī neviena liellopa"? (Hab 3,17) Ja tomēr pateicamies, mēs mantojam dziļu paļaušanos uz Dievu visļaunākajos apstākļos.

 No pirmajiem kristīgās baznīcas asinslieciniekiem līdz misionāriem šodien kristieši sastopas ar vajāšanām un nāvi – ".. viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti.. mira no zobena.. spaidīti, mocīti.. viņi, kurus pasaule nebija cienīga.." (Ebr 11,37–38) Vai arī tad varam pateikties? Cilvēka spēkiem – ne, tikai Svētā Gara spēkā kā Stefans, kad viņš redzēja "debesis atvērtas un Cilvēka Dēlu stāvam pie Dieva labās rokas". (Apd 7,56)

Pateicība dzimst paļāvībā un ticībā Dievam, tad tieku pacelts pāri savām rūpēm, bailēm, nespēkam "uz klintskalnu, kas augstāks par mani" (Ps 61,3), un līdz ar pravieti Habakuku varu teikt: ".. es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!"

Redaktore Milda Klampe

----------------------------------------------------------------------------------

Neatkarība no apstākļiem

Dievs nekad savus bērnus īpaši nesargā no bēdām. Patiesībā Viņš apsola: "Es viņam esmu klāt bēdās.." (Ps 91,15) Nav svarīgi, cik spēcīgs ir tavs pretinieks; nekas tevi nespēj atdalīt no tavām attiecībām ar Dievu. "Nē, visās šajās lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji.." (Rom 8,37) Pāvils šeit nerunāja pēc savas iztēles; viņš runāja par lietām, kas ir īpaši reālas. Un mums tiek teikts, ka mēs esam "pārpārim uzvarētāji" to vidū. Nevis tādēļ, ka mēs paši būtu pilnīgi, ne arī tādēļ, ka mūsos būtu pārdabiska drosme, bet gan tādēļ, ka neviena no šīm lietām nespēj iespaidot mūsu attiecības ar Dievu caur Jēzu Kristu. Man ir žēl kristieša, kas savos dzīves apstākļos nav spējis no Jēzus saņemt cerēto.

"Vai ciešanas.."? Ciešanas nekad nav atzītas par lielu un augsti pagodinošu notikumu. Lai arī ko tas paustu – spēku zudumu, uztraukumu vai vienkārši kādu vājumu – tās nespēj mūs atdalīt no Kristus mīlestības. Nekad neļauj bēdām par "šīs pasaules rūpēm" tevi atdalīt no apziņas, ka Dievs tevi mīl. (Mt 13,22)

"Vai.. izbailes.."? Vai Dieva mīlestība spēj mūs nepārtraukti turēt pareizā virzienā pat tad, ja kāds ap mums sacītu, ka Viņa mīlestība ir meli un tāda lieta kā taisnība nemaz nepastāv?

"Vai.. bads.."? Vai spējam ne tikai ticēt tam, ka pastāv dievišķā mīlestība, bet arī tam, ka esam "pārpārim uzvarētāji" pat tad, ja mums nāktos ciest badu?

Pat ja Jēzus Kristus būtu viltnieks, kas pievīlis Pāvilu, pat ja notiktu kaut kas ārkārtējs cilvēkam, kas turas pie Dieva mīlestības, kad apstākļi ir nostājušies tam pretī. Pat ja visa virs zemes valdošā loģika klusē par lietām, kas nāk un nostājas pret tevi. Patiesi vērtīgs ir tikai viens: Dieva mīlestība Jēzū Kristū. "Es celšos augšā no pīšļiem" katru reizi.

*

"Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības.." (Mt 6,33)

Mūsu dzīves lielākās rūpes neveido Dieva valstības veidošana, bet gan tas, kā mēs spēsim gādāt par savu dzīvi. Jēzus ar saviem vārdiem apgrieza šo cilvēcisko kārtību otrādi, aicinot mūs vispirms nodibināt pareizas attiecības ar Dievu, piekodinot mums to uzskatīt par mūsu dzīves pirmo nepieciešamību un necensties domāt un rūpēties par otršķirīgām lietām.

"Nezūdieties savas dzīvības dēļ.." (Mt 6,25) Mūsu Kungs norāda: pēc šī Viņa skatupunkta mums nav pilnīgi nekāda pamata izmist un bēdāties par to, kā mēs dzīvosim. Jēzus nekad nav sacījis, ka cilvēks, kas absolūti nedomā par savu dzīvi, ir svētīts, – nē, šis cilvēks ir muļķis. Bet Jēzus mācīja, ka Viņa māceklim ir jāuzskata savas attiecības ar Dievu par dzīves dominanti un visām citām lietām ir jābūt absolūti nevērtīgām, salīdzinot ar šo. Būtībā Jēzus sacīja: "Nedariet pārtiku un dzērienu par savas dzīves kontrolējošo faktoru, bet visos gadījumos palieciet, skatoties pilnīgi uz Dievu."

Tā ir viena no visgrūtākajām kristīgās dzīves realitātēm – atļaut Svētajam Garam mūs aizvest harmonijā ar Jēzus mācību, kas atspoguļota šajos pantos.

Osvalds Čembers. "Katru dienu Viņa godībai"

---------------------------------------------------------------------------------------------------

Nonāvē, Kungs, un pilnīgi satriec grēku, kas tik viegli mūs apstāj; apturi netaisnās domas; pārmāci nepastāvīgo dabu; izlabo mūsu valodu; velc mūsu gribu tuvāk Tev, lai mūsu dvēseles pielūdz vienīgi Tevi un lai viss mūsu iekšējais cilvēks, padots Tev, kļūst skaidrāks un svētāks. Uzcel savu troni mūsu sirdīs; aizdzen no turienes visus mūsu elkus un tās zemes lietas, kas mums ir dārgākas par Tevi, lai Tu vienīgais varētu valdīt mūsu sirdīs. Valdi mūsos ar savu žēlastību, mieru un prieku līdz tam laikam, kad mēs valdīsim līdz ar Tevi Tavā godībā! Āmen.

Ričards S. Brūks (1835–1893)