"Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu." (Ps 50,23)

Cilvēki mēdz sacīt: "Kopumā es esmu apmierināts ar dzīvi un esmu pateicīgs par to, kas man ir. Bet, ja es varētu iegūt vēl tikai to, tad, šķiet, es būtu pilnīgi apmierināts."

Ir tāda sajūta, ka vienmēr kaut kā pietrūkst, lai cilvēks būtu pilnīgi pateicīgs.

Tas ir tik raksturīgi cilvēkiem, nevis sacīt: "Es esmu pateicīgs par visu."

Apustulis Pāvils ir sacījis: "Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums." (1Tes 5,18) 

Pateicīgi par visu. Lasot šos vārdus, jādomā: vai tas vispār ir iespējams, būt pateicīgam par visu? Vajadzētu. Bet kā?
Vai nevarētu būt tā, ka par visu cilvēks kļūst pateicīgs tad, kad viņš visu arī ir saņēmis. Bet kā saņemt visu? Un kas ir šis viss? Ja Bībele mums kļūst autoritāte, mēs mācāmies saprast, ka ir iespējams saņemt tā, lai varētu kļūt pateicīgs par visu. Bībelē lasām: "Visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Kristū." (Kol 1,19) Visu lietu saņemšana un līdz ar to arī pieaugšana, spēja pateikties par visu sākas tieši šeit. Jēzū ir visu svētību un dāvanu pilnība. Viņš nāk pasaulē pie mums. Kāpēc? Lai mēs kļūtu līdzdalīgi pie Dieva pilnības. Notiek tas, ka ar Jēzu mums patiesībā tiek dāvināts viss. Vēstulē romiešiem lasām: "Dievs jau Savu paša Dēlu nav saudzējis, bet To par mums visiem nodevis nāvē. Kā tad Viņš līdz ar To mums nedāvinās visas lietas?" (Rom 9,32) Dievs mums māca saprast, ka, atrodot Kristu, mēs kļūstam līdzdalīgi pie Dieva doto svētību pilnības. Cilvēks kļūst pateicīgāks nevis tādēļ, ka viņam vairojas laicīgā manta, bet tādēļ, ka viņa dzīvē ienāk Dievs. Nav cita veida, kā cilvēks varētu kļūt pateicīgs par visu. Psalma autors runā tieši par to, kad viņš saka šos vārdus: "Kad Tu, Dievs, esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes! Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi." (Ps 73,25,26) Te ir kāds cilvēks, kas ticībā satver Dievu un ar Dievu visas lietas.

Vai tiešām visas mums vajadzīgās lietas nāk caur Dievu? Tiešām visas. Apustulis Pāvils to ļoti jauki apliecina Vēstulē romiešiem: "No Dieva, caur Dievu, uz Dievu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi!" (Rom 11,36) Dzīve ar Dievu, ticības paļāvība uz Dievu cilvēku dara spējīgu būt pateicīgam par visu. Viņš ir paslēpts Dievā un Dieva  žēlastībā. Ja visas lietas ir no Dieva, tad viņš zina, ka arī viņš pats ir no Dieva, caur Dievu, uz Dievu. Tu vairs neesi atkarīgs no ātri mainīgajiem apstākļiem. Tev ir droša vieta, kur stāvēt, lai arī kādas situācijas nāktu tavā dzīvē.

Tu esi nonācis tur, kur tu kopā ar Pāvilu vari sacīt: "Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti." (Rom 8,28)

Varbūt jūs jautāsiet: "Vai tu pats vienmēr esi pateicīgs par visu?" Man jāsaka: "Neesmu gan. Arī es vēl tikai augu ticībā. Tomēr vienmēr tad, kad savu cerību lieku nevis uz sevi, bet uz Kristu, Viņš dara mani spējīgu būt pateicīgam par visu. Tādēļ es vēlos kļūt par cilvēku, kas atrodas arvien ciešākā vienotībā ar Viņu."

Ir Pļaujas svētku laiks. Raža, mūsu darba augļi, var būt padevušies labi vai varbūt ne tik labi. Lai kā arī būtu, neaizmirsīsim, ka mums ir dota īpaša privilēģija – būt pateicīgiem par visu. To mums ir sagādājis Jēzus. Viņam pienākas mūsu lielākā pateicība un pagodinājums.

Lai jauks jums visiem šis rudens laiks!

Sirsnībā – mācītājs Erberts Bikše