15. jūnija, mācītāja Erberta Bikšes dzimšanas dienas, lozunga vārdi: „Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.”  (Ps 35,18) un: „ Kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ar ko lepoties; jo man tas jādara.” (1Kor 9,16)

14. jūnija vakarā uz nedēļas dievkalpojumu bija ieradušies vairāk dievlūdzēju nekā parasti. Ziņojumu daļā mācītājs sirsnīgi pateicās visiem, kas viņu sveicinājuši skaistajā dzīves jubilejā, bet draudzes priekšnieka vietnieks Aldis Krieviņš savā uzrunā sacīja, ka svinības tikai sākas un ka mācītājam uzruna bija jāsaka tikai tam paredzētajā scenārija vietā. Tika iznests baloniem izrotāts jubilāra krēsls. Daudzie baloni šajā vakarā, arī jauniešu kora dāvātie, liecināja, ka daudziem mūsu draudzes locekļiem uz debesīm traucošie ornamenti likās piemērota dāvana cilvēkam, kas ikdienā vērš mūsu skatienu uz dvēseles mūžīgajām mājām. 
Erbertu sveica gan draudzes valdes un padomes vārdā, gan jauniešu koris, gan stīgu ansamblis, gan jauniešu, gan diakonijas pārstāvji, kas bija izcepuši iespaidīgu torti, gan daudzi jo daudzi individuāli sveicēji.

Īpaši mīļš un sirsnīgs brīdis izvērtās, sakot paldies mācītāja mammai Mildai.

Vakars izdevās ļoti sirsnīgs un jauks, kā citādi – katrs sveicējs bija pārpilns mīlestības un prieka par mācītāju Erbertu Bikši.

Lai Dievs Tas Kungs bagātīgi svētī mūsu draudzes ganu katru dzīves dienu un gadu nākotnē un vada savā neizsīkstošajā žēlastībā!


Draudzes valde