"Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!"" (Ps 91,1,2)

Mīļi sveicieni visiem "Jēzus Draudzes Dzīves" lasītājiem!

Tēva mājas. Šķiet, šie vārdi skan diezgan pasveši šim laikam. It kā no kādas senākas pagātnes. Varbūt mazliet nemoderni. Iespējams, pat neizprotami.

Man jādomā par to, vai mēs spējam vēl vispār izbaudīt vārda "mājas" īsto saturu un svētību.

"Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēvu nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu," Tas Kungs sacīja Ābrāmam. Viņš izgāja no kaldeju Ūras, no svešdievu gaismas un uguns (ūr – ebr. val. ‘gaisma’; ‘uguns’), ko bija pielūdzis viņa tēvs Tera un arī Ābrāms, uz Kanaānu, apsolīto zemi, lai viņš un viņa pēcnācēji to iemantotu.

Šajā stāstā ieraugām kādu ļoti svarīgu garīgu vadlīniju – Dievs izrauj no elkdievības kādu vīru, "kurā būs svētītas visas zemes ciltis" (1Moz 12,3), lai nākamās paaudzes saņemtu viena Dieva atklāsmi: "Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā." (2Moz 20,3)

15. jūnija, mācītāja Erberta Bikšes dzimšanas dienas, lozunga vārdi: „Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.”  (Ps 35,18) un: „ Kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ar ko lepoties; jo man tas jādara.” (1Kor 9,16)

14. jūnija vakarā uz nedēļas dievkalpojumu bija ieradušies vairāk dievlūdzēju nekā parasti. Ziņojumu daļā mācītājs sirsnīgi pateicās visiem, kas viņu sveicinājuši skaistajā dzīves jubilejā, bet draudzes priekšnieka vietnieks Aldis Krieviņš savā uzrunā sacīja, ka svinības tikai sākas un ka mācītājam uzruna bija jāsaka tikai tam paredzētajā scenārija vietā. Tika iznests baloniem izrotāts jubilāra krēsls. Daudzie baloni šajā vakarā, arī jauniešu kora dāvātie, liecināja, ka daudziem mūsu draudzes locekļiem uz debesīm traucošie ornamenti likās piemērota dāvana cilvēkam, kas ikdienā vērš mūsu skatienu uz dvēseles mūžīgajām mājām. 

Pirms pāris gadiem savā īpašumā ieguvu dažādu telpaugu lapas, jo vēlējos, lai mana istaba būtu pilna dažādiem ziediem. Sākumā ļoti par tiem rūpējos, mazās lapas ūdens glāzē bija izaudzējušas trauslas saknītes un bija gatavas to pārstādīšanai tikko krāsotos podos. Laistīju zemi, mazgāju lapas, ik pa laikam izliku telpaugus otrpus palodzei, lai arī saules stari tos sasildītu. Tad man vairs nebija tik daudz laika un vēlēšanās rūpēties par saviem augiem. Domāju, ka tie jau ir pietiekami spēcīgi, lai augtu un ziedētu bez īpašas ucināšanās ap tiem. Kas notika? Nepagāja ne gads, kad manā istabā no vairākiem puķu podiem bija palicis tikai viens.

Par to, kā kopt savas ticības saknes un kā noteikt savas sirds atrašanās vietu, sarunā ar draudzes pērminderi Andreju Krogzemu.

Ar A. Krogzemu tikās Linda Bagone

Lai arī vasara ir sākusies un oficiāli jauniešu vakari ir beigušies, tomēr šovasar, neierasti iepriekšējo gadu pieredzei, katru piektdienu jauniešiem ir iespēja nākt uz baznīcu un piedzīvot kopīgu vakaru, kas formas ziņā katrreiz gan ir mazliet atšķirīgs no mācību sezonas jauniešu vakariem. Tas tādēļ, ka jauniešu vadītāju komanda savā starpā ir sadalījusi piektdienas vakaru veidošanu un idejas ik pa laikam mainās.