Brīvlaiks daudziem beidzies, daudziem sācies, citiem tas vispār nebeidzas, citiem nemaz tā īsti nesākas. Lai vai kā, taču lielais svētku laiks ir pagājis, kad vairāk vai mazāk visi sajūtas ārpus ikdienas. Neskaitot skaistos svinību brīžus, kas bijuši kopā ar draudzi, jauniešiem nu jau par tradīciju kļuvis Ziemassvētku pasākums Rāmavā, kas parasti notiek laika posmā starp Kristus dzimšanas svētkiem un Jauno gadu.
Pagājušo gadu „Kuģi” bija aizpeldējuši plašākos ūdeņos un pasažierus vairs neuzņēma, tāpēc šoreiz gribējām pamēģināt ko jaunu, nebijušu. Radās ideja par nopietnāku pieeju lietai, par kaut ko svinīgāku – tātad balli. Sākumā daudziem šaubas radīja tas, ka ierašanās ir vakarkleitās un uzvalkos vai vienkārši svinīgi, taču, kā beigās izrādījās, visi šo noteikumu bija uztvēruši nopietni un izpildījuši.
Balle sākās ar to, ka katrs tika pie jauna vārda – no kāda literāra darba vai filmas, un šajā vakarā viens otru citādi nedrīkstēja uzrunāt kā vien jaunajā vārdā. Vispirms visi iepazinās un konstatēja, no kura gadsimta katrs ir, kādā jomā darbojas un ar ko ir saistīti. Interesanti bija vērot, kā ikviens iejutās savā tēlā.
Vēlāk pēc pāris kopīgām dziesmām varējām baudīt vakariņas, ko bija pagatavojis mūsu lieliskais pavārs Dainis.
Tad sākās interesantas viktorīnas un konkursi, ko bija sarūpējis Andris. Varējām pavingrināt prātu vispārējo zināšanu jomā, kā arī saistībā ar Baznīcu, draudzi un Rāmavas muzeju. Pēc šīs intelektuālās daļas bija slavēšana un Dieva Vārda lasījumi.
Kad pavisam negaidot jau bija pienācis pusnakts laiks – oficiālās balles daļas beigas, tika dots brīvbrīdis vēstulīšu gatavošanai (Ziemassvētku pastam), sarunām un arī dejām, kas gan īpaši lielu atsaucību neguva.
Jāsaka, šī balle bija patiešām izdevusies, jo sajūta bija, kā lielā ģimenē kopā svinot svētkus. Galu galā – mums taču bija lieli svētki, mums visiem.
Laba noskaņa, saskaņa, izskaņa. Kopības sajūta mīļā sadraudzībā.
Pateicība Tēvam par skaistajiem brīžiem!
P. S. Vairāk bilžu varat apskatīt Jēzus draudzes mājas lapā.
Madara Jauģiete
|
