Lai arī koku lapas jau sākušas dzeltēt un arvien biežāk sastopamas uz ielām, lai arī darba dienu rītos, kas manāmi kļūst vēsāki, ceļamies un dodamies atkal katrs uz savu mācību iestādi vai darbiņu, tomēr ik brīdi nesam sev līdzi siltas, mīļas vasaras atmiņas. Katrs esam ko piedzīvojuši, mācījušies, par kaut ko smējušies, raudājuši – tas viss ir ieliekams krāsainā maisiņā ar nosaukumu "Vasara 2006″ un gluži kā ievārījuma trauks novietojams mūsu dzīves pieliekamajā. Daļai jauniešu viena no šī maisiņa sastāvdaļām ir vasaras nometne, kas, kā allaž, norisinājās Ķēčos.
Trīs dienu nometnei nebija paredzēta noteikta programma vai tēma, taču Dievs pats visu sakārtoja tik interesanti, kā mēs nemaz nebūtu varējuši iedomāties. Par galveno tematu kļuva pareizticība.

Viss sākās ar to, ka tie, kas pirmie bija ieradušies Ķēčos, nolēma aizbraukt ekskursijā uz netālu esošo Kosas sv. Nikolaja pareizticīgo baznīcu. Zināms, ka tur tagad darbojoties dziesminieks Kaspars Dimiters. Tā nu visi kopā ar Ģirtu (jauniešu vadītāju) devāmies uz Kosu. Tieši pie pašas baznīcas ar elektrisko zāles pļāvēju rūcinājās pats Kaspars Dimiters, kas pameta savu darbiņu un nāca ar mums iepazīties kā pļāvējs Kaspars. Kad bijām apskatījuši baznīcu un uzzinājuši, ka tieši nākamajā dienā (sestdienā) būs dievkalpojums, kas notiekot reizi mēnesī, apsēdāmies zālienā, lai aprunātos ar dziesminieku. Šī saruna, kur vairāk gan runāja K. Dimiters, izvērtās divu stundu garumā, skarot daudzus aktuālus jautājumus mūsdienu sabiedrībā. Klausījāmies, pārdomājām. Vēlāk pēc dziesminieka ieteikuma aizbraucām aplūkot pamestu Māļu pareizticīgo baznīcu – nelielu, apaļu baznīciņu ar pieciem torņiem. Lai arī pamesta, tomēr, cik nu iespējams, tā tomēr tiek apkopta, par ko liecināja aizdurvē atslietā slota un puķu pušķi vietā, kur jābūt altārim.

Nākamajā rītā nolēmām atkal doties uz Kosu – šoreiz uz pareizticīgo dievkalpojumu. Lai būtu pieredzējuši, ko nozīmē cita konfesija un kādas ir atšķirības starp pareizticību un luterismu. Tas bija interesants piedzīvojums, par ko pēc tam vakarā diskutējām. Secinājums, ko ieguvām no sarunām un redzētā, justā, bija šāds: kristiešu pamats un visa mēraukla ir Bībele. Droši var vadīties tikai pēc tās, jo Bībele ir Dieva Vārds, kas ir nekļūdīgs un taisns. Tātad to, vai nonāksim debesīs, nemērīs pēc tā, kādā konfesijā esam bijuši, bet gan pēc tā, cik tas, ko esam darījuši, ir atbildis Dieva Vārdam.

... un tagad atkal šīs trīs augusta dienas varam ielikt krāsainajā maisiņā, aizsiet to ciet un novietot savas dzīves plauktā, kļuvuši par atziņu bagātāki. Līdz nākamajai reizei.

Madara Jauģiete