Jauniešu kora nometnes ir kļuvušas par tradīciju, un arī šogad tā tika rūpīgi plānota un gatavota. Mums arvien ir jāmācās pieņemt, ka ne vienmēr mūsu plānošana un rūpes ir tās, kas nodrošina patīkamus un svētīgus brīžus. Arī šoreiz varam liecināt par savu nespēku un Dieva palīdzību.
Nometnes vieta sākotnēji bija iecerēta un laicīgi sarunāta Valdemārpilī, taču vasaras sākumā uzzinājām, ka kāda pārpratuma dēļ vieta tomēr nav rezervēta. Steidzīgi tika meklēts un arī atrasts cits variants: biedrības nams Ventspilī. Darbinieki bija pretimnākoši, naktsmājas bija pieejamas un arī maksa nebija augsta. Trīs dienas pirms pašas nometnes sākuma Aigars Āboliņš (diriģents) un Līga Amata (soprāns un šīs nometnes organizatore) devās aplūkot nometnes vietu savām acīm. Izrādījās, ka piedāvātās telpas ir bēdīgā stāvoklī un neatbilst mūsu vajadzībām – tajās kora nometni rīkot nevar.
Brīdī, kad kora pārstāvji gāja uz Ventspils Sv. Nikolaja baznīcu, lai runātu par iespēju dziedāt svētdienas dievkalpojumā, nebija nekāda padoma par nometnes vietu un naktsmājām. Kora nometne varēja arī nenotikt. Tomēr Dievs mūsu kori nebija atstājis un aizmirsis. Kad viņi par šo problēmu ieminējās mācītājam, viņš uzreiz piedāvāja draudzes namu un baznīcas dārzu kora nometnei.
Tā nu mēs četras dienas dzīvojām draudzes nama augšstāvā un teltīs neticami zaļā dārzā pašā Ventspils sirdī, kur varējām gan dedzināt nometnes atklāšanas ugunskuru, gan spēlēt volejbolu un citas spēles, gan priecāties par nesen izveidotajām puķu dobēm. Vairākiem dziedātājiem bija līdzi bērni, un visiem kopā laiks aizritēja priecīgi. Ik rītu sākām ar svētbrīdi baznīcā, un bez rīta un pēcpusdienas mēģinājumiem draudzes namā paguvām arī peldēties gan jūrā, gan Bušnieku ezerā, gan arī aktīvi atpūsties akvaparkā. Laiks bija īpaši karsts un saulains, lietus veldzēja tikai naktī, par ko esam pateicīgi.
Viens no nometnes jautrākajiem momentiem bija sestdienas vakarā, kad mūsu diriģents bija sagatavojis viktorīnu par kori. Komandām bija jāatpazīst kora dalībnieku mati, kas fotogrāfijās bija piekombinēti citām kora dziedātāju sejām. Daudz vieglāk bija atpazīt kora repertuāra dziesmas. Trešajā kārtā mēs atcerējāmies dažādas Latvijas baznīcas, kurās esam viesojušies.
Nometne kopumā palīdzēja mums tuvāk iepazīt vienam otru, sadraudzēties un apzināties sevi kā kolektīvu. Esam arī iemācījušies jaunu repertuāru, ar ko varējām priecēt ventspilniekus svētdienas dievkalpojumā un ko drīzumā dzirdēs arī mūsu draudze. Pēc dievkalpojuma sadraudzības brīdī ar ventspilniekiem bijām aicināti pastāstīt par svētībām un aktivitātēm mūsu draudzē, kā arī uzzinājām par Ventspils draudzes dzīvi. Bijām priecīgi uzzināt, ka Ventspilī ir aktīva un augoša draudze, kas stiprina draudzes locekļu ticību un sadraudzību caur dažādām grupām un regulāriem pasākumiem.
Par šo nometni vislielākā pateicība Dievam, kā arī cilvēkiem, caur kuriem Viņš darbojies: Ventspils draudzei, nometnes organizatoriem Aigaram Āboliņam, Līgai Amatai un Gundegai Bietei, mūsu vokālai pedagoģei Ingai Šļubovskai, kā arī visiem, kas kalpoja un palīdzēja mazos, bet vajadzīgos darbos.
Anda Miķelsone |
