Jauniešu kora nometnes ir kļuvušas par tradīciju, un arī šogad tā tika rūpīgi plānota un gatavota. Mums arvien ir jāmācās pieņemt, ka ne vienmēr mūsu plānošana un rūpes ir tās, kas nodrošina patīkamus un svētīgus brīžus. Arī šoreiz varam liecināt par savu nespēku un Dieva palīdzību.

Sirsnīgs sveiciens visiem "Jēzus Draudzes Dzīves″ lasītājiem!

Šajā izdevuma numurā mēs sastapsimies ar kādu interesantu tēmu, proti, cilvēks viņa veselumā, kā gars, dvēsele un miesa. Tā ir interesanta tēma, bet jāatzīst, nav pārāk viegla.

Dievs ir radījis cilvēka garu, dvēseli un miesu. Par to mēs lasām Radīšanas grāmatā: "Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.″ (1.Moz 2,7)

Tātad cilvēka gars, dvēsele un miesa pieder Dievam, tas ir Dieva īpašums. Bet cilvēks šajā pasaulē bieži dzīvo tā, it kā viņš pats sev ir kungs un ķēniņš, ignorējot savu Radītāju. Un šai paškundzībai ir smagas sekas – garīgas un fiziskas. Jau baznīcas tēvs Augustīns ir teicis, ka cilvēka dvēselei nav miera, kamēr tā neatrod dusu un patvērumu Dievā, savā Radītājā.

Mūsu baznīcu jau ilgāku laiku no ārpuses neizceļ ne krāšņās puķes sakoptajos priekšdārziņos, ne iežogojums. Sākotnēji bija citādi.

15. maijā Rāmavas muižā pulcējās mūsu draudzes kristiešu grupiņa, kura visu ziemu studēja Rika Vorena grāmatu ″Mērķtiecīga dzīve". Šī grupiņa pulcējās pirmdienās draudzes namā 28 reizes. Uz nodarbībām nāca 29 cilvēki, bet ″absolvēja" 19 dalībnieki.

Svētdien, 4. jūnijā, Jēzus evaņģēliski luteriskā draudze svinēja dibināšanas 370. gadadienu. Programmā lasām: ″Lēmumu celt baznīcu priekšpilsētā Rīgas rāte pieņēma 1636. gadā, lai šādi pateiktos Dievam par mieru, kas beidzot bija dāvāts mūsu zemei un Rīgas pilsētai pēc gadu desmitiem gariem kara un smagu ciešanu gadiem. (..)

"Un redzi, Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam." Droši vien šie vārdi ikvienam no mums ir it tuvi, jo tie apsola, ka Kristus ir pie mums neierobežots laikā vai telpā. Jūnijs lielai daļai mūsu jauniešu ir smags mēnesis, jo tas ir eksāmenu un kursa darbu nodošanas laiks.

Iestājies tāds laiks, kad ziedu klēpji ceļo no veikaliem uz skolām un no skolām uz mājām, līdzās tiem visapkārt skan apsveikumu vārdi, laba vēlējumi un pateicības pilnas runas. Izlaidumu laiks. Arī mūsu jauniešiem tas nav pagājis secen.

Pēc Dieva tēla radītais cilvēks savas zemes dzīves laikā garīgi stiprina sevi dievnamā, emocionālu pacēlumu rod dabas skaistumā, bet savu ķermeni norūda fiziskās aktivitātēs. Par sava brīvā laika aktivitātēm un kā tās iespaido attiecības ar cilvēkiem stāsta mūsu draudzes locekle MAIJA ŠKENDERSKA.