Atis Bambāns, students

Es domāju – ja pareizā veidā rūpējas par garu, tad arī atbilstošas rūpes par miesu neizpaliek. Tas ir atkarīgs no cilvēka: ir cilvēki, kam rūpes par miesu ir pašsaprotamas. Taču pat tiem, kam tā nav, pareiza rūpēšanās par garu šo problēmu atrisinās. Arī šajā gadījumā miesa ir mūsu sirds spogulis.

Ingrīda Mazroce, pensionāre

Protams. Kad nāku uz baznīcu, nāku ar gaišām domām, nāku sagatavojusies dievkalpojumam no galvas līdz kājām. Jau vakarā pirms došanās uz dievkalpojumu es tam gatavojos un īpaši noskaņojos. Tas man ļoti palīdz.

Gunārs Ploriņš, pensionārs

Es domāju gan. Cilvēkam vienādi jārūpējas kā par miesu, tā garu, lai miesa būtu vienota ar garu, lai būtu saskaņā viena ar otru.

Katrīna Nesenberga, skolniece

Es domāju, ka rūpēties par miesu nav tik svarīgi kā par garu. Ir pieņemts rūpēties arī par miesu, mazgāties un sevi kopt, tomēr par garu jādomā un jārūpējas daudz vairāk.

Lienīte Čodare, auklē un audzina savus bērnus

Bībelē ir teikts, ka jārūpējas par savu miesu, visnotaļ tāpat kā par garu, jo arī miesu Dievs ir cilvēkam dāvājis, lai tas to koptu. Nevajag darīt pāri savai miesai ar smēķēšanu, alkoholu, arī tetovējumiem un pīrsingiem. Cilvēks, kas ir kopts no iekšpuses un ārpuses, var kalpot Dievam un apkārtējiem un arī būt par paraugu citiem. Protams, nevajag pārspīlēt – lai mēs nesāktu kalpot miesai, bet tā kalpotu mums.

Lelde Kupce, auklē bērnu

Protams, ka jārūpējas! Domāju, ka ikdienā ikvienam iznāk par miesu rūpēties vairāk nekā par garu, kam jāsamierinās ar atsevišķām reizēm nedēļā... Domāju, ka vīram ir patīkami, ja blakus ir pievilcīga sieva, tāpat kā apkārtējiem ir patīkami kontaktēties ar sakoptu cilvēku. Gan par miesu, gan garu ir jārūpējas regulāri - tikai par katru savā veidā!

Aelita Zviedre, pasniedzēja

Tā kā šajā dzīvē mums gars un miesa ir saistīti un cilvēks bez tiem nevar pastāvēt, tad, manuprāt, nepieciešams kopt gan vienu, gan otru. Domāju, ka nav iespējams, ka cilvēks, kurš patiesi kopj savu dvēseli, atstāj novārtā miesu, respektīvi, ir nevīžīgs, nekopts utt. Bet otrādi gan šī saikne nedarbojas. Tas labi redzams daudzos sieviešu žurnālos, kur centrālā vieta tiek ierādīta tikai un vienīgi miesas kopšanai un miesas skaistums it kā tiek pasludināts par augstāko vērtību. Masu saziņas līdzekļos vispār eksistē tāds savdabīgs skaistuma kults, un īpaši sievietēm nereti sevis (savas miesas) kopšana kļūst par pašmērķi, jo no tās kļūst atkarīga pašvērtība – un tas ir skumji.

Intervēja Anda Miķelsone