|
Cik brīnišķi, mans Dievs, Tu mani vadi!
Esmu viena. Tūlīt būs 80, dzīvoju Lielvārdē. Ļoti gribējās tikt sakopt vīra un vecāku kapu kopiņas, bet no autobusa līdz kapsētai jāiet 3km. Pirms 8 gadiem, kad vīrs slimoja, biju turp aizbraukusi ar autobusu, - bija grūti, ļoti piekusu. Baidījos, vai tagad to spēšu. Ko darīt? Lūdzu Visaugstāko Debesu Tēvu, lai dod padomu un spēku, kā to izdarīt: „Tikai Tu, Kungs, zini, ko darīt, Tev viss ir iespējams, Tu esi labestīgs un bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi lūdz. Es visu ielieku Tavās rokās, Tavs prāts lai notiek!” Un tā – vadot dienas lūgšanās – kādu dienu iebrauc draudzenes meita, garām braucot, mani apciemot. Iedomāties nevarēju! Uzreiz galvā doma: „Tā ir Tā Kunga palīdzība!” Es tūlīt lūdzu, ja viņa nesteidzas, lai izdara labu darbiņu – aizved mani uz kapiņiem sakopt vīra un vecāku atdusas vietas. Protams, viņi nesteidzās, mēs aizbraucām, viņi palīdzēja man visu sakopt, atnesa ūdeni, salaistīja rozītes. Un tā es ar Dieva svētību varēju apciemot ģimenes kapus. Tagad varu Tevi, Kungs, teikt un slavēt, slavēt visvareno Debesu Tēvu, paldies, paldies!
Tik reāli, tik taustāmi dažu dienu laikā Tu, Kungs, uzklausīji mani lūgšanu! Esmu Tev bezgala pateicīga! Tik tiešām – neviena lūgšana zemē nekrīt, bet tiek uzklausīta agrāk vai vēlāk. Tikai vajag lūgt, ticēt un paļauties uz To kungu, jo Viņam viss ir iespējams!
Lai Tev, Kungs, gods un slava, un pateicība mūžīgi mūžos! Āmen!
Skaidrīte Dzirne _ |
