Katrs
iepazīšanās stāsts ir īpašs,
un nav svarīgi, vai tas bijis pirms 2 vai 42 gadiem. Nav mazsvarīgu
iepazīšanos, bet ir tādas, kas maina mūsu dzīvi. Viena no tām
ir satikšanās ar Jēzu, savukārt otra – sava īstā cilvēka
atrašana. Šoreiz parunāsim par to otru – par iepazīšanos ar
cilvēku, kas maina Tavu ikdienu un arī Tevi pašu.
Guna & Pēteris
Taisnība ir teicienam, ka tas īstais un vienīgais atnāk
visnegaidītākajā brīdī. Viss sākās 2010. gada februārī Jēzus
draudzes Alfa kursā. Guna un Pēteris katrs ar saviem jautājumiem
un dzīves „bagāžu” atnāca uz Alfa kursu. Baznīca un draudze
viņiem kļuva par miera ostu, kur būt sadraudzībā ar jaukiem
cilvēkiem un veidot attiecības ar Dievu. Gunas acīs tā noteikti
bija pēdējā vieta, kur iepazīties un iemīlēties, bet tieši tur
notika liktenīgā abu satikšanās.
Alfa kursa laikā viņi viens otru pat neievēroja, jo veidoja
attiecības ar Dievu un saviem grupiņas biedriem. Pēc kursa beigām
vairāki absolventi uzsāka iesvētes mācību, un šis kļuva par
laiku, kur viņi sāka iepazīt viens otru – kopīgi ar
jauniegūtajiem draugiem devās izbraucienos ar riteņiem, apmeklēja
filmu vakarus, brauca uz jūru. Aktivitātes viņus satuvināja un
sarunas ļāva iepazīt vienam otru arvien tuvāk. Šis bija arī
laiks, kad Pēteris un Guna pieņēma Jēzu Kristu. Atskatoties viņi
atzīst, ka abu satikšanās ir lielākā Dieva dāvana.
Un Dievs bija paredzējis arī plānu, kā viņus satuvināt. Jūnijā
Guna absolvēja augstskolu un izlaiduma vakarā neveikli izmežģīja
potīti – tik ļoti, ka nevarēja paiet vēl pāris nedēļas. Šajā
laikā pārpratuma dēļ viņi ar Pēteri bija sastrīdējušies, jo
kāds atgadījums bija Gunu sāpinājis. Tomēr Pēteris nevēlējās
Gunas draudzību pazaudēt. Viņš sagatavoja Gunai dāvanu maisiņu,
ko pa nakti uzkāra uz sētas durvīm. Maisiņā bija sarūpēta
smēre kājai, kastītē sagriezti siera gabaliņi sunītim (Pēteris
zināja, ka tie ir Gunas suņa mīļākie gardumi), krāsaina
nozīmīte ar uzrakstu „Guna ir visforšākā”, granātābols,
diskā sarakstītas Gunas mīļākās dziesmas, kaktuss, kurš nu jau
tapis par viņu draudzības simbolu, un vēstulīte, kurā atzinās,
ka negrib zaudēt draudzību. Šī dāvaniņa un rūpes Gunu
pārsteidza un saviļņoja. Drīz vien viņi atkal sāka sarunāties
un draudzēties. Un pēc kāda laika abi saprata, ka vienkārša
draudzība ir pāraugusi mīlestībā vienam pret otru. Kopš šī
laika viņi ir kopā gandrīz katru dienu, un katra šī diena ir
īpaša. Un, kā abi atzīst, ļoti nozīmīga loma viņu attiecībās
ir Dievam, kurš ir ar viņiem kopā ikdienā un kopīgajās
kalpošanās. Abi ir ļoti pateicīgi Dievam par doto dāvanu.
Laima & Mārtiņš
Laima
un Mārtiņš iepazinās jau bērnībā, kopīgi mācoties Svētdienas
skolā, apmeklējot dažādas Jēzus draudzes aktivitātes un kopā
ar brāļiem un māsām ciemojoties viens pie otra. Dievs viņiem
dāvāja daudz laika, lai iepazītu otru – draudzība veidojās
palēnām, bet pamatīgi, un klusībā viņus sirdīs raisījās arī
simpātijas vienam pret otru.
2003.gada
pavasaris visu mainīja. Aprīlī, kad daba
mostas jaunai dzīvei, arī Laima un Mārtiņš pamodās jaunam
gadalaikam savās dzīvēs. Tas bija neaizmirstams pavasaris! Mārtiņš
spēra pirmo soli un uzrakstīja mīlestības vēstulīti, ko
personīgi kopā ar Milky Way
šokolādes batoniņu iedeva Laimai. Vēstulītē bija atzīšanās,
kuru Laima klusībā gaidīja. Pēc tās sekoja gara, prieka un
sarunu piepildīta diena pastaigājoties. Runājoties viņi arvien
vairāk apjauta, cik daudz kopīgu vērtējumu un interešu viņus
vieno. Vienīgie, kas spēja šīs sarunas pārtraukt, bija Ikarus
autobusi. Kad tie brauca garām, abi aizturēja elpu un tikai pēc
dūmu mākoņa izgaišanas sarunas turpinājās. Tikai pēc kāda
laika Laima un Mārtiņš atklāja, ka abiem ir kopīgs ieradums
aizturēt elpu, tuvojoties Ikarus
autobusam.
Pēc
divu gadu ilgas patiesas draudzības, viņi saprata, ka kopā vēlas
pavadīt visu atlikušo mūžu. Uzsākot
draudzību, viņi viens otram atzinās simpātijās, bet pēc divu
gadu ilgas draudzības sekoja patiesa atzīšanās mīlestībā, kas
ārkārtīgi aizkustināja sirdis.
Abi ir
priecīgi par Dieva bagātīgo izdomu viņu
dzīvēs. Ar Dievu nekad nav garlaicīgi! Laima un Mārtiņš
pateicas Dievam par attiecībām astoņu gadu un sešu mēnešu
garumā un diviem gadiem un trīs mēnešiem laulībā. Un tas ir
tikai sākums...
Kristīne
Homatova |