Pīrsons A.T. Mācībstundas lūgšanu skolā : Kā tās pasniedzis Kungs Jēzus Kristus, Rīga : Atradums – personības attīstības resursi, 2010.

Grāmata sarakstīta 19.gadsimtā, tās autors ir pazīstams tā laika Bībeles stundu pasniedzējs ASV, kas sarakstījis vairāk kā 50 grāmatas. ”Visiem nopietniem Rakstu izzinātājiem” viņš veido šo grāmatu, apliecinot savu pārliecību - ticīgā spēks slēpjas lūgšanu dzīvē.

Grāmata sākas ar Bībeles tekstiem ”Ko Jēzus sacījis par lūgšanu”. Rakstu akcentēšana, tos izvirzot priekšplānā, ļauj lasītājam pašam iedziļināties tekstā un veidot savu priekšstatu. Tikai vēlāk seko tematu sīkāks skaidrojums, kas sadalīts pa mācību stundām, lai soli pa solim gūtu izpratni par lūgšanu. Tiek norādīts, cik nozīmīga ir lūgšana vienatnē kambarī - vietā, kur varam nest Dieva priekšā slēptos sirds nodomus, atklāt visus savus noslēpumus. Atzīstot tos, varam saskatīt problēmas, nožēlot un laboties. Dieva klātbūtnes apziņa dod spēku negrēkot, piešķir drosmi, rada prieku ikdienā. Dieva klātbūtne ir iegūstama un to var attīstīt lūgšanā un iepazīstot Bībeli. Lasot un iedziļinoties lasītajā, ir jāizprot, ka tas pats Gars, kas ir iedvesmojis Rakstus, apgaismo arī cilvēka prātu – nesaprotamais kļūst saprotams, gara acis sāk redzēt labāk, tālāk, skaidrāk. Sīkākā izklāstā tiek aplūkoti temati - kas ir lūgšana, kuras centrā ir Dievs; vai Dievam vajadzīgas garas lūgšanas; ko māca Tēvreize; kādi ir šķēršļi lūgšanai u.c.

”Mācībstundas lūgšanu skolā” varētu patikt lasītājiem – saistošs, viegli uztverams teksts, secīgs izklāsts, interesantas detaļas (Tēvreizē lietoto izteikumu bibliskie pirmavoti, Rakstu vietu salīdzinājums u.c.).

Hāne P. Ciešanas : Kādēļ Dievs to pieļauj?. - Rīga : Amnis, 2010.

Kā Dievs pieļauj tik daudz ciešanas un sāpes pasaulē? - ir jautājums, kuru mēdzam uzdot dzīves grūtajos brīžos. Grāmatas autors norāda - ja esi cietējs pats, nederēs vienkāršota atbilde. Nav iespējams visām ciešanām rast izskaidrojumu, tomēr varam nevis apsūdzēt Dievu, bet iedziļināties un izprast notiekošo. Ieskatam daži pārdomas rosinoši temati no grāmatas:

Cilvēks ir novērsies no Dieva, un tā ir šīs pasaules katastrofa. Dievs nevēlas ciešanas, jo tas būtu pretrunā ar to, ka Viņš radīja pasauli. Kamēr pasaulē ir grēks, ir ciešanas. Savādi būtu, ja grēcīgā pasaulē nebūtu ciešanu. Mēs esam kļuvuši par bezdievjiem, tāpēc pasaule ir tāda. Tāpēc, nevis kāpēc.

Ir jābūt drosmei palūkoties uz sevi. Kurš pasaulē izplata postu, ciešanas, sāpes? Cik daudz ir cilvēku, kas viens otru un sevi sagrauj! Cik daudzi ir pazaudējuši mīlestību - cilvēki bez Dieva. Mums visiem ir dāvināts Dieva tuvums. Par Dieva tālumu ir dārgi jāmaksā.

Kāpēc šīs ciešanas man? – vai neizklausās pēc apslēptas, neizteiktas apsūdzības, jo ”es taču to nemaz neesmu pelnījis”? ”Kāpēc” liek centrā tikai sevi un paša ciešanas, sarūgtina, liek pagurt, kļūt depresīviem. Pretstatā ir jautājums - kādam nolūkam? – te novēršam skatu no sevis un varam raudzīties nākotnē, varam paciest un pārvarēt ciešanas. Dažkārt grūtie brīži ir stacijas ceļā uz gaismu. Nobriest mūžībai caur ciešanām – tas ir dziļš noslēpums.

Kāpēc kristieši piedzīvo ciešanas? Kristieši nav noslēguši ciešanu apdrošināšanas līgumu. Dievs kristiešus neietin vatē, bet uztur ticībā. Jēzus nenāca, lai lutinātu mūs, bet lai glābtu. Turklāt ar spēku, ka varam panest ciešanas un bēdas. Jēzus nepaņem prom mūsu ciešanas, bet pats ienāk tajās.

Cik vērtīgi ir ļaut sev krist Dieva mīlestībā kā mīļa cilvēka rokās! Tur ir patvērums no pamestības, vientulības, nav jātēlo stiprs vīrs, kas es neesmu. Bērns, kuram sāp, ieraušas mātes klēpī. Kaut fiziskās sāpes nerimstas, bērns nomierinās, jo viņš ir drošībā – pasargāts mātes mīlestībā.