|
Kristīne Kutansky, dzīvo Monterejā, ASV
Mana pārcelšanās uz dzīvi otrā pasaules malā bija pēkšņa. Pērn pavasarī biju komandējumā Vācijā, kur satiku savu lielo mīlestību – Bretu. Drīz mums bija skaidrs, ka vēlamies turpmāko dzīves ceļu iet kopā. Jūnija vidū Brets dažas dienas viesojās Latvijā, jūlija beigās es pārcēlos uz ASV. Brets ir virsnieks ASV Jūras spēkos, šobrīd viņa darba vieta ir Monterejas pilsētiņa Kalifornijas pavalstī, Klusā okeāna krastā.
Šis laiks mums ir bijis neaprakstāmi svētīts. Nepilnu mēnesi pēc ierašanās Kalifornijā atradām arī savu draudzi – Faith Lutheran Church (tulk. „Ticības luterāņu baznīca”), kur novembra sākumā salaulājāmies. Abi esam uzauguši lielās draudzēs, tādēļ mazajā draudzītē jūtamies mazliet neparasti – oficiāli tajā ir mazliet vairāk par 100 locekļiem, svētdienas dievkalpojumus regulāri apmeklē 30-40 cilvēku. Toties ir lieliska iespēja ar katru no viņiem personīgi iepazīties. Priecājos par gandrīz identisko dievkalpojuma kārtību, kā arī daudziem pazīstamiem korāļiem dziesmu grāmatā.
Paturot jūs, īpaši „Alfa” kursu, ikdienas lūgšanās, ar mīļiem sveicieniem,
Kristīne un Brets
 Madara Jauģiete, studē Minhenē, Vācijā
No 2010. gada oktobra līdz 2012. gada jūlijam savas profesionālās mūzikas studijas turpinu Vācijā, Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā. Tas ir svētīgs, pamācošs, kā arī audzinošs dzīves posms. Esmu gājusi cauri dažādām grūtībām, bet atskatoties bez patosa varu teikt, ka ar Jēzu – un tikai kopā ar Viņu – tas bija samērā viegli izdarāms.
Pirmie divi iepazītie cilvēki bija brālis un māsa Kristū. Esmu piedzīvojusi daudz svētību, viesojoties viņu katoļu draudzēs. Par luterāņu draudzēm runājot, diemžēl piedzīvoju vilšanos, jo daudz kur ir čaula, bet vidus tukšs.. Pēdīgi pēc Līgas Dolaces ieteikuma apmeklēju Minhenes vienīgo Selbständige Ev.-luth. Kirche (tulk. „Neatkarīgā Ev.-lut. baznīca”) draudzi, un varu teikt, ka esmu atradusi savu garīgo ģimeni arī šeit. Galvenais, ka draudzes centrā ir Jēzus un tajā var just Svētā Gara klātbūtni, tātad arī dzīvību.
Esmu pateicīga Jēzus draudzei par atbalstu un Dievam par vadību, ko katru dienu kādā jaunā veidā izjūtu.
Madara
 Urzula Nora Urbāne, studē Varšavā, Polijā
Sveiciens Jēzus draudzei no Polijas! Šogad „Erasmus” programmas ietvaros studēju Varšavas Medicīnas universitātē. Polijā pavadītais laiks man bijis patiesi brīnišķīgs. Septembri pavadīju Olštinā poļu valodas kursos. Tā bija kā jauka nometne. Kristiete es tur biju vienīgā, toties musulmaņi – veseli pieci. Biju viņiem par liecību, kliedējot stereotipus par kristietību, kā arī pati atbrīvojos no nevajadzīgiem stereotipiem par viņu ticību.
Pēc kursiem pārcēlos uz Varšavu. Tur atradu jauku starptautisko draudzi, kas man kļuvusi tikpat kā par ģimeni. Katru nedēļu tiekamies uz Bībeles studijām un dievkalpojumu, bet aptuveni reizi mēnesī tiek rīkots kāds pasākums ārpus baznīcas sienām, uz ko var uzaicināt draugus. Daudzi kristieši izmanto šo iespēju. Mani minētie turku musulmaņu draugi, kas arī studē Varšavā, arī apmeklēja ne vienu vien pasākumu, kuros viņiem bija iespēja izjust Kristus mīlestību, un tagad viņi mājās dodas katrs ar savu Bībeli. Arī kāda meitene no Vācijas, līdz tam ateiste, izjuta gaišumu šajos pasākumos un nu sākusi savu ticības ceļu pie Jēzus. Prieks redzēt, kā Dievs lieto kristiešus visā pasaulē!
Ar sveicieniem,
Urzula
 Zane Leja, strādā Gaziantepā, Turcijā
Kopš 15. novembra dzīvoju Turcijā, kur strādāju Eiropas Brīvprātīgā darba programmā. Darbojos Gaziantepas Jauniešu un kultūras asociācijā. Lielākais projekts ir jauniešu festivāls, kas notiks no 6. līdz 9. maijam. Latvijā atgriezīšos novembrī.
Turcija, kaut arī konstitucionāli sekulāra valsts, ir islāma ietekmē. Šī reliģija ir veidojusi šīs valsts kultūru. Man tajā vislabāk patīk lielā ģimenes loma indivīda dzīvē un sabiedrībā kopumā.
Kopš Ziemassvētkiem esmu atradusi arī draudzi, kuru apmeklēju katru nedēļu. Tās nosaukums ir „Antepas Jaunā Dzīve”, un tā nav oficiāla, jo panākt oficiālu draudzes atzīšanu birokrātijas un vadošās partijas politikas dēļ ir gandrīz neiespējami. Svētdienās uz dievkalpojumu sanāk ap 15 cilvēki – galvenokārt vīrieši. Draudzes sievietes tiekas nedēļas laikā pie kādas no māsām mājās – ar ēdienu, bērniem, lūgšanām, garīgām sarunām, dziesmām un dažkārt pat dejām. Draudzē ir arī 5 jaunieši, mēs jau mēnesi nākam kopā, lai lūgtu un plānotu jauniešu grupas darbu. Aicinu paturēt to aizlūgšanās.
Man pietrūkst labu draugu. Kaut arī turki ir viesmīlīgi, atvērti un draudzīgi, īstus draugus iemantot nav tik viegli. Pietrūkst arī Jēzus draudze. Vēlu Jēzus draudzei turpināt skaidri sludināt Kristus Evaņģēliju un rūpēties citam par citu kā ģimenē. Un atcerēties, cik liela brīvība mums Latvijā ir Dieva Vārda sludināšanā un apliecināšanā.
Ar sveicieniem,
Zane
|
