|
„Oblomovs
ne reizes dzīvē nav pats uzvilcis kājās zeķes, nelasa, neraksta
un nerisina pat neatliekamākos no praktiskās dzīves uzdevumiem.
Viņš guļ gultā, kašķēdamies ar Zaharu, meklēdams lietas,
kurām kā izrādās, viņš visu laiku gulējis virsū, un atvaira
visus lēmumus un satricinājumus – piemēram, apmeklētājus, kas
mēģina viņu pierunāt celties vai grib pienākt pārāk tuvu,
ienesot āra auksto mitro gaisu.” (E.
Grijāns „Nenāciet klāt, jūs taču no āra ar aukstumu!”,
Rīgas Laiks, 4/2011, 59. lpp.)
Šis
citāts man nevilšus lika domāt par to, vai vīri un es tai skaitā
bieži vien nav līdzīgi Ivana Gončarova romāna „Oblomovs”
varonim Oblomovam. Mēs tik bieži izvairāmies no lietām un
pienākumiem, kurus Dievs mums gribētu uzticēt. Nepārtraukti
atrodas kādas atrunas un iemesli, kādēļ kādas lietas varētu
atlikt uz vēlāku laiku vai nedarīt vispār. Dievs vīrus ir
radījis, lai tie darbotos Viņa uzdevumā, bet bieži vien tas tā
nenotiek. Pasaulē vīri kļūst vadāmi un nesaskata tās dāvanas,
kuras Dievs dāvā. Neko nedarot, mēs paliekam kā Oblomovs, kurš
neko vairs negrib un nevar – mēs vienkārši pazaudējam to, kas
mums dots.
Mācekļi
visu laiku sekoja Jēzum,
lai pieaugtu un varētu labo vēsti nest tālāk pasaulē. Baznīca
ir brīnišķīga sadraudzības vieta, kur viens otru var stiprināt
un līdzpārdzīvot. Vairumam vīru ir grūti atklāties un izrādīt
emocijas, un tieši tādēļ ir labi, ka notiek vīru tikšanās, kur
tad tikai vīru strapā var pilnībā atklāties un pārrunāt sev un
arī citiem svarīgas lietas. Dalīties pārdzīvojumos un līdzdalīt
to svētību, kādu Dievs ir ļāvis piedzīvot. Dažkārt pašam nav
drosmes atklāt kādus pārdzīvojumus, tāpēc, ja kāds ir
pārdzīvojis ko līdzīgu, tas iedrošina un rāda piemēru, kā
rīkoties.
Nu
jau kādu laiku piektdienu vakaros kopā var sanākt tik dažādi
vīri – ar dažādu dzīves un garīgo pieredzi, dažādām
interesēm, bet tomēr vienoti Dievā. Vakara gaitā mēs dalāmies
lietās, kas bijušas svarīgas un nozīmīgas iepriekšējā nedēļā,
kā arī pārrunājam dažādus Bībeles pantus un lūdzam par mums
nozīmīgām lietām. Šādas tikšanās palīdz pieaugt un gūt
stiprinājumu caur citu vīru pieredzi, lai nepagurtu un nepazustu.
Stipri vīri ar Dievu var izdarīt lielas lietas savās ģimenēs,
draudzē un vidē, kur atrodas. Kā 12
vīri
– Jēzus mācekļi, kuri bija stipri Dievā un nesa labo vēsti
tālāk, gluži kā sporta auto dzinējs
V12
darbina auto.
Kārlis
Liepkauls-Radiņš
|
