10. aprīlī
mazo grupu interesentus uzrunāja ilggadējais Latvijas Kristīgās
studentu brālības vadītājs Igors Rautmanis, un iedeva mums savu
redzējumu, uzzīmēja vīziju. Viņš mazo grupu kalpošanu
salīdzināja ar maratonskrējienu (nevis sprintu), kurā nevar
doties bez iepriekšējas gatavošanās, un uzdeva mums jautājumus,
kas lika aizdomāties. Ko mēs gribam redzēt mūsu draudzē? Kāpēc
tieši mazās grupas un vai varam formulēt, kādu redzam mūsu mazo
grupu kalpošanas DNS? Tie ir labi jautājumi, un, patiešām, kāds
tad ir mūsu mērķis?
Igors norādīja, ka ciešāka
sadraudzība cilvēku starpā visbiežāk
iztrūkst tieši lielās draudzēs, kur ir viegli „pazust pūlī”.
Bieži vien, pat regulāri apmeklējot
dievkalpojumus, kristietis garīgi nepieaug, jo nav neviena ar ko
pārrunāt kā, piemēram, sprediķī dzirdētais attiecas uz manu
dzīvi, ar kādām grūtībām un garīgiem izaicinājumiem saskaros
šobrīd.
Jāatzīst, ka sākotnēji pati
domāju, ka mazā grupa kalpo tieši šim –
sadraudzības mērķim, un tā ir nemainīgs, ciešs cilvēku
pulciņš, kurā viens par otru zina un garīgi gādā, tiekas, studē
Bībeli, aizlūdz. Igors aicināja mūs paskatīties plašāk, šādu
grupu salīdzināja ar stāvošu ūdeni un norādīja, ka, tāpat kā
šūna ir dzīva tikai tikmēr, kamēr dalās, arī mazā grupa ir
vieta, kurā mēs sākotnēji esam daļa no ģimenes, bet vēlāk
varam kļūt par instrumentiem, kas aizsniedz (pabaro) citus. Kā tas
praktiski notiek? Es to saprotu tā – mēs nākam mazajā grupā,
kur, kamēr esam mazi, tiekam
baroti ar garīgo pienu.
Un mēs augam, un kādu dienu pienu
vairs nevajag, mēs jau varam sākt uzņemt cietu
barību, ko arī darām. Bet tad mēs paši jau varam dot
pienu citiem – pulcināt ap sevi
kādus, kas grib pieaugt Kristū – vai tie būtu Alfas beidzēji,
vai cilvēki pēc iesvētes, vai mūsu draugi vai vienkārši
cilvēki, kas svētdienas dievkalpojumā sēž mums blakus solā.
Mani šī vīzija uzrunāja. Vēl jo lielāks prieks par tām
grupiņām, kas mūsu draudzē jau darbojas! Mēs pārējie vēl
mācāmies.
Nākošās
tikšanās ar Igoru Rautmani notiks 2011.
gada 15.maijā un 19. jūnijā pēc
dievkalpojuma baznīcas „jauniešu galā”.
Atnāc arī Tu un pievienojies!
Laura Ceļmale
*
DNS - dzīvo organismu ģenētiskās
informācijas glabātājs |
