Dieva Vārda studēšana – Jesajas grāmata skaista kā pavasaris

Kad Rīga ziedēja mažora toņkrāsās – pieneņu, tulpju un hiacinšu reibumā, mēs, diakonijas darbinieki, atzīmējām trīs gadu mācību posma noslēgumu. Mācītāja Viestura Pavasara vadībā izstudējuši vienu no būtiskākajām Bībeles grāmatām – pravieša Jesajas grāmatu. Mācītājs Pavasaris analizēja un skaidroja nodaļu pa nodaļai par to, kā Dievs atklājas caur trīs praviešiem – trīs Jesajiem – Israēlam būtiskos vēsturiskos posmos ar tiesu un arī ar pestīšanu. Lasījām pravietojumu, ka nāks Jēzus, Mesija, kas uzņemsies cilvēku grēkus, izglābs, ko Jēzus arī ir piepildījis (to lasām Jaunajā Derībā).

Studējot nodaļu pēc nodaļas, guvām jaunas atziņas un zināšanas par to, cik ļoti Jesajas grāmata ir saistīta ar citām Bībeles grāmatām. „Jesajas grāmata man ir brīnišķīga, svētībām bagāta atklāsme. Tagad, lasot Jauno Derību, īpaši ievēroju Rakstu vietas, kurās pieminēts Jesaja. Nevaru klusēt un iegūtās zināšanas dalu tālāk,” studiju nozīmi vērtē Ināra Spriņģe. Valija Kukaja: „Jesajas grāmata māca, kā mums dzīvot, pārbauda mūs. Ja esi slēdzis ar Dievu derību, tad dari tā, kā Dievs no tevis sagaida.” Biruta Sproģe: “Sajutos kā balta lapa, un šo trīs gadu laikā esmu tik daudz guvusi!”

Esam arī iemācījušies nebaidīties izteikt savas domas, ātri atrast Bībelē jebkuru vajadzīgo grāmatu, nodaļu, kas sasaucās ar Jesajas grāmatā minēto. Interesanti, ka Bībelē kopā ir 66 grāmatas, bet Jesajas grāmatā 66 nodaļas. Nejaušība vai būtiska sakarība? Kopīgās mācības mūs ir vēl vairāk saliedējušas, un esam gatavi rudenī atkal tikties ar mācītāju V. Pavasari, lai gūtu jaunas zināšanas un atziņas.

Pieredze un redzējums kalpošanā – diakonijas darbinieku tikšanās skanīga kā putnu dziesma

Pieneņziedu laikā mums, diakonijas darbiniekiem, bija tikšanās ar Ediju un Dāgu Demandtiem. Laikam nebūs neviena cilvēka, ar kuriem darbojies Dāgs, kas nebūtu saņēmis viņa sirds siltumu. Dāgs stāstīja par kalpošanas lielo nozīmi, ko aizsāka Jēzus, par pirmo diakonu Stefanu Jeruzalemē, par savu darbu ar Latgales priekšpilsētas trūcīgajiem bērniem un citu paveikto un piedzīvoto. Dāgs palīdzējis arī mūsu darbā, par ko ir daudz kopīgu atmiņu.

Ja visupirms gādāsi par sevi un tikai pēc tam par citiem, nekur tālu netiksi. Diakona aicinājums ir būt par pasaules gaismu un dzīvot ar Kristu centrā, darot savu darbu – tāda ir Dāga pārliecība. Vēlam Dāgam veiksmīgi pabeigt studijas Kanādā un ceram, ka Dievs pavērsīs Dāga un Edijas ceļu atpakaļ uz Latviju!

Sadraudzība – ceļojums pieneņpūku pavadījumā pie ziemeļu kaimiņiem

“Tere tulemast Tallinnasse lugupeetud naabrid!” šādi Tallinā mūs sveicināja tur ilgus gadus dzīvojošā gide Velta. Bet, pirms viņa to teiks, Līvijas, Jolantas un gida Alfa vadībā diakonijas organizētajā draudzes ekskursijā laikā starp pavasara krāšņo ziedu uznācienu un jāņuzāļu smaržām braucam cauri Ziemeļvidzemei iekšā igauņu zemē garām bālpelēko pieneņpūku pilnajiem tīrumiem. Alfs atgādina mums igauņu tautas būtiskākos vēstures faktus, stāstījumam vidū iespraukdams pa kādai anekdotei. Peltsamā ir slavena ar vīna darītavu, kur kopš pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem top vīni no augļiem un ogām, kas aug tepat igauņu zemē. Nogaršojam ābolu, upeņu un aveņu vīnus, skābus un saldus. Tālāk apmeklējam Juri baznīcu, kurā izcilus sprediķus 18. gs. pirmajā pusē teicis pirmais Bībeles tulkotājs igauņu valodā Antons Thors Helle (1713-1748). Ceļojums turpinās, un pa līkumotu meža ceļu dodamies uz unikālajiem Zilajiem avotiem. Varot visādas kaites ar to ūdeni dziedināt... Bet vizuāli pievilcīgi tie dīķīši neizskatās un nerosina mazgāt acis, lai labāk redzētu. Pastaigājam pa jūras veidoto dolomītu stāvkrastu Paldisku tuvumā. Nofotografējamies pie Keilas ūdenskrituma. Tas ir otrs augstākais ūdenskritums, pirmā vieta pienākas Jagalas ūdenskritumam, kas ir par pāris metriem pārāks. Tālāk mūsu ceļš ved uz Tallinu, kur jaukā viesnīcā baudām naktsmieru.

Agrā rīta stundā Velta mūs sagaida un ir gatava izrādīt Tallinu. Ieejam Kadriorgas parkā. Uzmanību piesaista eposa “Kalevipoegs” autora Kreicvalda (1803-1882) piemineklis. Parku izveidojis cars Pēteris I savai sievai Katrīnai. Tas ir angļu parauga parks ar augu un koku izkārtojumu rūpīgi veidotā plānojumā. Liepas ir apgrieztas tā, lai pa alejas apakšu var skatīt parku. Parkā ir 2000 rožu stādu, tās gan vēl neziedēja, toties no Amsterdamas atvestie sārti rozā ziedu kastaņi priecēja acis, un ceriņkrūmi dalīja smaržu papilnam. Aplūkojam prezidenta rezidences namu, Kadriorgas pili un reljefā iekļauto moderno muzeju Mamo. Dziesmusvētku estrāde turpat jūras līča krastā, bet no skatītāju augšējām vietām šķiet, ka estrāde ir ielejā un jūra augstāk – tāds optisks māns. Pirmie Dziesmu svētki igauņiem bija četrus gadus agrāk kā mums – 1869. gadā. 1988. gada dziesmotā revolūcija arī notikusi Dziesmu svētku laukumā.

Pirita. 150 gadus tur pastāvēja klosteris, acu priekšā tagad tikai klostera siena. Staigājam pa Tallinas vecpilsētu garām aizsargbastiona mūriem, līkumojam pa šaurajām ieliņām, skatām pilsētu no augšas. “Kad zvana Doma baznīcas zvani, tad vajagot iedomāties vēlēšanos, tā piepildīsies,” saka Velta un stāsta , ka igauņu nacionālais putns ir bezdelīga, augs – rudzupuķe un zivs – reņģe. Igauņu karogā zilā josla – debess, melnā – zeme, baltā – cerība. Svētā Gara baznīcā mūs sagaida Tallinas latviešu draudze. Klausāmies mācītāja Valtera Johansona sprediķi, tiekam sirsnīgi uzņemti un garšīgi pacienāti. Mēs jaunajiem draugiem dāvinām mūsu draudzes mākslinieces Ilzes Balodes gleznu un iepazīstam Tallinas latviešus draudzīgās sarunās. Aicinām viņus pie mums ciemos, jo draudzību vēlamies turpināt un stiprināt.

Esam guvuši daudz iespaidu par mūsu ziemeļu kaimiņiem. Esam vērojuši, ka Igaunija brīvvalsts apstākļos ir daudz paveikusi, daudz skaistu celtņu. Igauņi ir drosmīgāki savu namu krāsojumos un dara to ar labu gaumes izjūtu. Esam sajutuši un sapratuši, ka Igaunija ir zeme, kas liek cienīt savu valsti un cilvēkus.

Līga Liepiņa

Foto: Jolanta Cukure, Anita Šteinberga
Foto_Diakonija_1 Uz redzēšanos, Dāg!
Foto_Diakonija_2 Ceļotāji pie Juri baznīcas Igaunijā