Cerības festivāls bija viens no spilgtākajiem 2010. gada notikumiem. Jēzus Kristus kā centrālā persona – neredzams, bet sajūtams nevienu neatstāja vienaldzīgu visu festivāla norises laiku. Ap Viņu virmoja dzīvas sarunas starp dažādu konfesiju un kopienu piederīgajiem, kā arī tādiem, kas pirmo reizi nopietni tiecās ar Jēzu iepazīties. Daudzi simti atsaucās Franklina Grehema uzaicinājumam iziet priekšā, lai nožēlotu savas kļūdas un lūgtu Jēzus vadību turpmākajā dzīvē. 

Bet kurp doties tālāk? Tālāk – „šaurais patiesības ceļš”. Kopā ar mācītāju un diakonijas darbiniekiem organizējām vairākas tikšanās ar tiem, kas festivālā bija atsaukušies mūsu – Jēzus draudzes brāļu un māsu – ielūgumam piedalīties, lai pieaugtu ticībā. Dalījāmies ticības pieredzē un atziņās par piederību kādai kristīgajai draudzei. 

Jēzus Savu draudzi veido un pilnveido visā pasaulē kā Savu miesu, kā ganāmo pulku, kura priekšgalā iet Viņš pats, lai sargātu, audzinātu un vadītu Svētajā Garā, „lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu” cerības šaurajā ceļā uz mūžīgo dzīvību.