11. decembra vakarā draudzē uz tikšanos sanāca mūsu draudzes mūziķi. Tikšanās mērķis bija iespēja mūziķiem garīgi pieaugt, lai pēc tam ar dziļāku izpratni pildītu Mūsu Kunga aicinājumu. Draudzes mūzikas dzīves vadītāja un ērģelniece Vita Kalnciema bija uzaicinājusi lektoru – Rīgas Doma mūzikas direktoru Guntaru Prāni un mūziķi un pedagogu Aleksandru Jalaņecki. Viņi dalījās ar mums savās pārdomās par to, kas ir slavēšana un slavēšanas mūzika.
Guntars Prānis mūs virzīja Bībeles izpētē, akcentējot 150. psalmu. Tajā teikts: „Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu! Aleluja!” Guntars uzsvēra, ka slavēšana nav tikai mūziķu izpildījums, bet gan ikvienas radības attiecības ar Dievu, jo ikvienam, kam dvaša, būtu jāslavē To Kungu. Guntaru citējot, „ja kāds neslavē Dievu, tad ar viņu principā kaut kas nav kārtībā.” Tātad nav nozīmes, vai esmu muzikāli izglītots; es ar visu savu būtību slavēju To Kungu. Tai pat laikā viņš uzsvēra neatņemamu sastāvdaļu muzicējot – sava instrumenta pārzināšanu.
Savukārt Aleksandrs Jaleņeckis ļāva mums iepazīties ar 20. gs. kristīgo akadēmiski profesionālo mūziku. Tā ir modernā māksla, kas balstīta uz dažādu sajūtu un dabas norišu muzikālu fiksēšanu. Aleksandrs bija sagatavojis muzikālus piemērus, aicinot mūs, mūziķus, iziet „no ierastā rāmja” un iepazīt kaut ko netradicionālu, bet tikpat saistošu. Aleksandrs parādīja savu Jūras partitūru, kurā viņš bez tradicionālā nošu pieraksta bija atainojis jūras šalkoņu, viļņus, kaijas. Viņš arī ļāva iepazīt darbus, ko rakstījuši cilvēki, kuri neprot notis, bet vēlas raksta mūziku, veidojot savu pieraksta sistēmu, un tādējādi apliecinot, ka ikviens var radīt mūziku, ja Dievs uz to ir aicinājis.
Šī sapulce mums bija par ļoti lielu svētību. Vispirms pateicība Dievam par iespēju Viņam kalpot un mācīties! Paldies Vitai Kalnciemai, Guntaram Prānim un Aleksandram Jaleņeckim! Aicinām arī draudzes locekļus palikt lūgšanās par draudzes mūzikas dzīvi, lai Dievs to svētī un vada.
Ieva Supjeva |