|
Dievkalpojumi:
svētdienās plkst. 10:00
ceturtdienās plkst. 18:00
Elijas iela 18
Rīga, LV-1050
Tālrunis 67224123
info(at)jezusdraudze.lv
Vairāk informācijas >
|
|
Lejupielādēt elektronisko "Jēzus draudzes dzīves" aprīļa izdevumu >>>
|
| Liecība |
|
Esam saņēmuši pirmo liecību mūsu draudzes rīkotajā akcijā „Gada lozungs 2011 rakstu zīmēs”. Sirsnīgs paldies Ilzei Zabarovskai par atsaucību! Atgādinām, ka šī gada lozungs ir „Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu.” (Rm 12:21) Akcija notiek līdz šā gada beigām, un tajā piedalīties var ikviens draudzes loceklis, kurš vēlas pastāstīt par kādu atgadījumu no paša vai citu dzīves, kas būtu saistīts ar lozunga tekstu vai tematiku. Darbiņus varat iesniegt draudzes kancelejā vai sūtīt uz e-pastu:info@jezusdraudze.lv.
Tas notika 90.-to gadu sākumā. Dievs Latvijai bija dāvājis brīvību. Visapkārt bija tik daudz jauna, interesanta un dažreiz arī nesaprotama. Man bija Gideonu biedrības dāvātā Jaunās Derības grāmatiņa, kuru lasīju, strīdējos ar Dievu, atkal lasīju, līdz beidzot 1993. gada 19. oktobrī ieliku savu dzīvi Jēzus rokās. „Kungs, es vēl visu labi nesaprotu, es nespēju visam ticēt, bet es Tev uzticos,” tā bija mana uzruna Jēzum, kad parakstījos zem grēksūdzes lūgšanas Jaunās Derības beigās. Es biju spītīgs Dieva bērns, bet Dievs bija tik pacietīgs ar mani, un manī iestājās pārdabisks miers, pazuda satraukuma sajūta un bailes. Bet, ak vai, viss tomēr negāja tikai kalnup.
Reiz ar vīru mašīnā braucām uz Ogri. Pie Ciemupes motors pāris reižu nošķaudījās, papukstēja un apklusa. Mašīna apstājās. Vīrs izkāpa, pacēla kapota vāku, kaut ko paķimerējās, tad aizcirta vāku, iekāpa un iedarbināja mašīnu. „Kas bija noticis?” ziņkārīgi ievaicājos. Atbildē saņēmu dusmīgu uzbrēcienu. Iekšēji sarāvos un sirdī uzvirmoja rūgtums pret dzīvesdraugu. „Dievs, kas notiek? Kāpēc mēs esam tik ļauni viens pret otru?” sevī izmisīgi jautāju. Atbilde sekoja nekavējoši. Klusa, bet stingra balss sacīja: „Visa pasaule balstās uz Dieva žēlastību. Ja nebūtu Dieva žēlastības, cilvēki viens otram rīkles pārgrauztu.” Satrūkos no tik skarba izteiciena, bet tā tas tieši atskanēja. Tad es vēl nekā nebiju dzirdējusi par Dieva žēlastību, tas bija kaut kas jauns...
Sāku lūgt: „Mīļais Dievs, mans Debesu Tēvs, Tu redzi, esmu sarūgtinājusies uz savu vīru. Mana sirds ir aizvainojuma pilna, bet es to negribu, viņš ir mans tuvākais, ko Tu man esi devis. Lūdzu, lūdzu, izravē to rūgtumu no manas sirds! Lūdzu Jēzus vārdā!” Un pēkšņi mani pārņēma tāds miers, ka elpa aizrāvās. Ar smaidu palūkojos uz vīru, kas vadīja automašīnu, un sapratu, ka viņš pats taču bija satraucies par notikušo.
Tā Dievs ar Savu mīlestību uzvarēja ļaunuma un rūgtuma indi manā sirdī. Šo teikumu: „Visa pasaule balstās uz Dieva žēlastību” nespēju aizmirst līdz šai dienai. Pateicība Dievam!
Ilze Zabarovska |
| « atpakaļ |
|
|
|
