Rīgas Jēzus ev.lut. draudz

Šīs vasaras viens no spilgtākajiem notikumiem mūsu draudzē bija draudzes vasaras nometne. Tā notika no 26. jūlija līdz 1. augustam atpūtas kompleksā „Juku dzirnavas”, Šķēdes pagastā. Nometnes tēma – „Ražots debesīs”. Nometnes dalībnieku skaits – necerēti liels – gandrīz 400. Jauni un gados vecāki, ilggadēji draudzes locekļi un tādi, kas tikai nesen pievienojušies draudzei, nometņu „veterāni” un tādi, kam šī bija pirmā kristīgā nometne... Dažādi... Un tikpat dažādi ir mūsu gūtie iespaidi nometnes laikā, par ko liecina arī nometnes dienasgrāmata, kurā ik nometnes dienu atspoguļo kāds no nometnes dalībniekiem.

Svētdiena, 26. jūlijs

Nebiju precīzi izpētījusi nometnes atrašanās vietu, tāpēc sekojam norādēm Latvijas kartē – Vānes pagasts... Tur paredzēts noslēguma dievkalpojums, tātad „Juku dzirnavām” jābūt kaut kur apkaimē. Izbraukušas cauri Vānei turpinām braukt pa zemes ceļu, kā teikt, tikai taisni uz priekšu. Līdz labajā pusē uzraksts „Juku dzirnavas 4 km”. Griežam iekšā... Līkumots zemes ceļš ved gar tīrumiem, viensētām un... latvāņiem – tie ceļam abās pusēs sastājuši, rokas augstu gaisā – gluži kā sveicinot. Tomēr zinām, kas par indi viņos. Tāpēc jau pirmajā vakarā Rutiņa brīdina un aicina no staltajiem „sveicinātājiem” izvairīties.

Kempinga teritorija pārsteidz ar savu plašumu. Tajā daudz jauku namiņu, vietiņu, kur piesēst. Laikam tieši dēļ šīs sajūtas, ka visapkārt tik plašs, cilvēku kopskaits sākotnēji nešķiet tik ievērojams, kāds tas tomēr izrādās vēlāk vakara pasākuma laikā – vidēji 300 dalībnieku, varbūt pat vairāk... neviens precīzu skaitu uzreiz nevar pateikt.

Izrādās, nometnes vietu bez mums iekārojuši vēl kādi Dieva radījumi – ēdiena smaržas pievilinātas klāt arī lapsenes. Būs jāsadzīvo – vien jāuzmanās, ka nesadzeļ.

Sadraudzība ir šī vakara tēma, par ko pārdomās dalās mācītājs Erberts. Viņš runā par Trīsvienīgo Dievu – vienu Dievu trīs personās, kas ir piemērs sadraudzībai, uz ko arī mēs šajā nometnē tiekam aicināti – piedzīvot sadraudzību ar Dievu un vienam ar otru.

Santa Cileviča

Pirmdiena, 27. jūlijs
Šīs dienas tēma – telpa. Telpa kā nosacījums, lai mēs varētu dzīvot.
Apgūstam telpu, kurā mēs dzīvosim šajā nedēļā: lielo saiešanas telti, kas ir arī ēdamzāle, meža ieskauto dzirnavu ezeru ar slūžu ūdenskritumu, sporta un spēļu laukumus.

Sadalāmies... Bībeles studiju grupās atbilstoši vecumam un aizpildām visu mums atvēlēto telpu, daloties pārdomās par Dieva Vārdu. Visjaunākie – 4-6 gadīgie – izbrīnīti, kāpēc smilšukasti aizņēmušas vecmāmiņas (viņām uz apmales ērtāka sēdēšana).

Pirmās pusdienas – gardum gardas! Pēc tām pierakstīšanās uz kādu no 23 interešu grupām. Burzma – ne par matu mazāka kā pie Stockmann lielveikala ieejas pirms veikala atvēršanas „Trakajās dienās”. Izvēle ļoti plaša – no koka kuģīšu darināšanas līdz burāšanai, no mīklas burtiņu veidošanas līdz visai nopietnam Bībeles konkursam.

Brīvajā laikā peldvietā ņudz kā zivju dīķī, kur tikko iebērts piebarojums.

Un tad – pēc lieliskām vakariņām – dienas kulminācija – vakara pasākums: dziesmas, filmiņa, ludziņa par dienas tēmu, tēvu sacensības „Go, Daddy, go”, kā arī spēle „Vai gribi būt miljonārs?” un pašā noslēgumā – vizuāls ceļojums izplatījuma bezgalībā, kas liek no jauna mulst no Dieva varenības.

Paldies, Kungs, par Tevis radīto telpu un visu, ko šodien saņēmām!

Maija Frīdberga

Trešdiena, 28. jūlijs
Trešdienas īpašais notikums ir brauciens uz Vānes baznīcu. Pasākums paredzēts brīvā dabā. Tomēr ne viss notiek, kā iecerēts. Pirmās lietus lāses, debesis draudīgi tumšas. Tātad – scenārijs jāmaina. Saspiežamies baznīcā. Tā ir stāvgrūdām pilna, bet gribas teikt: piepildīta. Seni, biezi mūri. Nedzird ne lietus šalkoņu, ne vēja brāzmas, ne pērkonu. Zibens jaucas ar fotokameru zibšņiem. Madaras ievadvārdi, Andra uzruna par tēmu „Laiks”. Jauniešu ludziņa „Vēlāk”. Un slavas dziesmas Dievam. Senie mūri pildās ar dzīvu, pulsējošu spēku. Ar Gara klātbūtni: „Liels ir mans Dievs!” Pēkšņi – izdziest gaisma. Negaisa sekas. Apmulsums – tikai uz mirkli. Kāds iesāk dziesmu, citi piebalso. Mūziķi spēlē līdzi. Tumšo telpu izgaismo sveces, lukturīši, Dieva Vārds, ko citējam pēc atmiņas. Laiks saspiežas. Tas ir piepildīts. Klātbūtnes piepildīts. Tāpat arī telpa. Tiešām, Kungs, Tu mājo savu ļaužu slavā!
Šajā vakarā tapa šis dzejolis:

Pār upi mēness tilts
Un sienāžkoris dzied,
Es dziedu viņiem līdz:
„Liels ir mans Dievs!”

Šķeļ nakti zibens raksts
Un pērkons basā dzied,
Es dziedu viņam līdz:
„Liels ir mans Dievs!”

Sens dievnams ļaužu pilns
No slavas dziesmām trīc,
Es esmu viens no tiem,
Kas dzied visiem līdz:
„Liels ir mans Dievs!”

Māra Zviedre

Ceturtdiena, 29. jūlijs
Ekskursija. No rīta, kā parasti, dziedāšana un brokastis. Brokastīs Rutiņa teic, lai visi savas istabiņas sakārto, ko mēs arī darām, jo pēc brokastīm aptuveni stundu ir brīvs laiks. Ap pusdivpadsmitiem atbrauc autobuss. Kad mūsu „ģimenīte” grib iet uz autobusu, pēkšņi izrādās – pazudusi istabiņas atslēgas. Pēc atslēgas meklēšanas istabiņā jau atkal valda haoss. Baidoties, ka nokavēsim autobusu, atstājam to tādā pašā nekārtībā.

Braucam ekskursijā uz Rudbāržiem. Mūs pavada gids Aivars Tērauds, kurš stāsta un izrāda Oskara Kalpaka piemiņas vietas. Apmeklējam arī Rudbāržu baznīcu. Lielu interesi daudzi izrāda par Skrundas veikalu.  Pēdējā pieturvietā – „Airītēs” – gids runā un runā, un daži jau sāk spriest, vai nevajadzētu uztaurēt. Mājās atgriežamies ap pusseptiņiem, ļoti gribas ēst.

Vakara pasākumā „Audio akadēmijā” uzstājas grupa „J-Hope”, un otro dziesmu dzied Markus un Erbis MC [māc. Erberts Bikše]. Šajā vakarā pirmo reizi iedomājos, ka nometne jau iet uz beigām.

Alise

Piektdiena, 30. jūlijs
Šī ir mana otrā draudzes nometne. Šoreiz pirmo reizi izvēlējos paņemt „ģimenīti” (bērnu grupiņu, lai pieskatītu un rūpētos par viņiem šo nometnes laiku). Man vēl nav ģimenes, bet zinu, ka darbs ar bērniem ir grūts. Zināmā mērā es to tagad piedzīvoju realitātē.

Šodien novēroju, ka bērni pa šo laiku man pieķērušies, un ir patīkama pienākuma sajūta pret viņiem. Sākumā likās, ka būšu noguris un nespēšu izturēt ar viņiem kopā līdz beigām. Tomēr tā nav. Atskārtu, ka lūgšanas vakari un Dieva klātnība dāvā patīkamu mīlestības un rūpju pilnu nogurumu, kas lieliski sasaucas ar piektdienas tēmu „Attiecības”.

Saprotu, ka arī bērnu attiecības ar Dievu ir dažādas, jo viss ir atkarīgs no ģimenes. Protams, Svētdienas skolai ir nozīmīga loma, bet arī vecākiem ir svarīgi ņemt dalība bērna dzīvē, ne tikai audzinot, kā pareizi vadīt dzīvi, bet arī pavaicājot bērnam, ko viņš saprot ar vārdiem „attiecības” un „mīlestība”.

Es pateicos Dievam, ka Viņš man devis šos bērnus, lai arī es daudzas lietas saprastu un izdarītu pareizus secinājumus.

Par attiecībām runājot, esmu no Bībeles sapratis, ka Dievu neviens vaigu vaigā nav redzējis, tāpēc attiecībās un mīlestībā mēs iepazīstam Dievu, jo esam veidoti Viņa līdzībā. Esmu no sirds pateicīgs Dievam arī par to, ka, kopš esmu pieņēmis Jēzu kā savu Pestītāju un Kungu, mana dzīve ir pilna patīkamu pārmaiņu un svētību. Vēlos arī turpmāk iet šo atgriešanās ceļu, kas mani ved gaismā, un lūgšu un būšu par liecību citiem, lai arī viņi spētu atgriezties un iepazīt Dievu caur Viņa mīļo Dēlu – Jēzu Kristu.

Jānis Upītis

Sestdiena, 31. jūlijs
Sestdienas rīts daudziem nometnes dalībniekiem iesākas miegains. Naktī taču norisinājās kaujas, kas beidzās, tikai rītam austot. Gulētāji turpretī rītu pavada sarunās par naktī dzirdēto vai gluži otrādi – nedzirdēto.

Dievs šajā dienā lutina ar siltu un saulainu laiku, tādēļ bez peldes var iztikt tikai retais.
Bībeles stundu tēma ir „Mērķis”. Tiek runāts par mērķa nozīmi un nepieciešamo saturu, mērķa izvēli un piepildījumu.

Aktīvās Bībeles stundas ir tik tiešām aktīvas, un izkristalizējas jauni komandas līderi. Tā kā komandas ir sadalītas pa vecumu grupām, ir jauki redzēt, ka katrā grupā parādās kādi, kas gatavi uzņemties vadību un organizēt pārējos. Laiks tiek pavadīts darbīgā sadraudzībā. Caur aktīvajām Bībeles stundām Dievs veido aktīvu, saliedētu un ilgtspējīgu draudzi, kā arī atklāj katra spējas un talantus, kas parādās jaunā gaismā. Dievs parāda arī to, ka mēs, darbojoties katrs pats par sevi, nespējam paveikt iecerēto, un ir tik svarīgi, ka blakus ir kāds, kas padod roku un palīdz.

Pēcpusdienā notiek gatavošanās vakara pasākumam – tiek gatavoti priekšnesumi. Neizpaliek arī peldes starp ūdensrozēm, kā arī volejbola spēles brīvajos brīžos visas dienas garumā.

Vakarā notiek nometnes noslēguma pasākums. Tiek rādīti sagatavotie priekšnesumi – katrs ar tik dažādu saturu un formu. Barga žūrija novērtē tos visus, un tiek pasniegtas balvas. Ir arī spēles un konkursi, tiek pasniegta balva mūziķu konkursa uzvarētājiem. Vakara noslēgumā ūdenī tiek palaisti gaismas lukturi, uz kuriem katram bija iespēja uzrakstīt savu pateicību Dievam.

Ar pateicību Dievam par piedzīvoto pēdējais vakars nometnē ir noslēdzies.

Kārlis Liepkauls-Radiņš

Svētdiena, 1. augusts
Svētrīts „Juku dzirnavās” atmirdz visās varavīksnes krāsās, atstarojot Dieva gaismu katrā rasas pilienā. Vakardienas „gaismas kuģīši” peld rāmajā dīķa ūdenī. Smaržo kalmes. Putnu klaigas un bērnu čalas ieskandina Svēto dienu. Bijība Dieva priekšā un pāri plūstošs prieks pārņēmis jaunus un vecus.

Dievs mīl ikvienu Savu bērnu. Neviena lūgšana Viņam nav bijusi par niecīgu. Slimie atveseļojušies, pārpratumi izlīdzināti, neziņa izkliedēta. Arī mans pazudušais sunītis Kika atradies – izkļuvis no „šaurās bezizejas” zem skatuves dēļiem, bezrūpīgi skraida starp bērniem un bauda mīlestības apliecinājumus glāstu un gardu kumosu veidā.

Ir tik labi sajust sevi Dieva rokās! Paradīzes nojausma.

Vānes dievnamā svinam dievkalpojumu kopā ar vietējo draudzi un Svētdienas skolas bērniem. Dievnams uzposts sagaida baznīcēnus ar spirdzinošu veldzi dienas svelmē.
Dieva vārds mācītāja Erberta un Haralda vēstījumā uzrunā katru vienu. Svētajā Sakramentā saņemam Jēzus Kristus spēku un iedrošinājumu. Mūzikas skaņas un dziesmas paceļas debesīs –pateicībā Dievam par piepildīto laiku.

Pēc dievkalpojuma baudām sadraudzības pusdienas dievnama dārzā.

Jēzus klātbūtne „Jukas” pārvērtusi Sakārtotībā un Mierā, kas augstāks par visu saprašanu, jo ir „RAŽOTS DEBESĪS”.

Skaidrīte Mežecka

« atpakaļ

Draudzes nozares