|
Septembra pirmā nedēļas nogale pēc tik nogurdinoši karstas vasaras mūs pārsteidz ar visai lietainu un negaidīti vēsu laiku. Bet mēs, diakonijas darbinieki, dodamies prom no Rīgas, lai kopā gūtu sev ko jaunu, vērtīgu un savstarpēji bagātinošu, jo klāt ir ikgadējās rekolekcijas.
Vasaras atpūtas mājiņu komplekss „Vējavas” jūras krastā šaipus Salacgrīvas mums laipni piedāvā šeit pavadīt nepilnas trīs dienas ar pārsteidzošu siltumu katrā mājiņā, kur nakšņojam. Uguns sprēgā kamīnā arī vienā no lielākajām ēkām, kur nolikuši lietussargus un virsdrēbes, baudām mājīgās telpas siltumu.
 Sākam divu dienu garas sarunas, kas emocionāli bagātina ikvienu. Sarunas vada mūsu mācītājs Erberts Bikše un Rute Bikše, un tās ir sarunas par mūriem.
Ķīnas mūris 6300 kilometru garumā. Berlīnes mūris, kas vienas tautas iedzīvotājus šķīra 18 gadus. Raudu mūris – siena no tempļa, kurā Jēzus savulaik izklīdināja naudas mijējus. Bet ne par tiem šoreiz runājam. Pasaulē ir vēl daudz mazāku un mazāk nozīmīgu mūru, un tieši tie ir mūsu pārrunu mērķis.
Tātad sarunas ir par mūriem mūsu dzīvē. Mūriem, kas nav ar roku taustāmi, nedz saredzami, un tomēr ir tik ļoti ietekmējoši. Tos ceļam mēs paši ap sevi, tos ceļ varas un politiskās sistēmas. Mūri var mūs aizsargāt, var norobežot, tie var mums palīdzēt vai aizslēgt ceļu uz labo. Taču Dieva veidotie mūri ir paši būtiskākie – tie dod mums drošību un patvērumu. Par Dieva spēku un vadību liecina Dzintra, Līvija, Maiga, Ināra un Biruta.
Sarunu noslēgumā mēs visi veidojam pateicību un lūgšanu krustu no lapām, rudens ziediem un augļiem, kurā katrs kā uz altāra liekam savu visdziļāko sāpi un problēmu un sakām Dievam pateicības.
Vēlu vakaros tā saukto „naksniņu” laikā risinās sarunas par bērniem un patriotisma lielo nozīmi jauniešos. Biruta Ikauniece stāsta par savu braucienu uz Sibīriju kopā ar Dzintras Gekas filmēšanas grupu. Risinās sarunas par jauno grāmatu par māti Terēzi.
Mēs visi mācāmies gleznot. Apjaust, kādas iespējas sniedz akvareļa tehnika, mums māca Ilze un Līga.
Un tad jau klāt svētdiena un dievkalpojums Liepupes baznīcā, kur klausāmies jaunā mācītāja Magnusa Olsona sprediķi.
Ir bezgala labi. Esam bagāti un piepildīti. Par to mūsu visu dziļais paldies Dievam, mācītājam Erbertam un Rutei, Līvijai un Jolantai!
Līga Liepiņa
Foto: Ligita Štrausa |
