Dieva Vārdā teikts – kad mūsu Kungs Jēzus dzīvoja šeit, uz zemes, tad cilvēki vēl nespēja Jēzu pieņemt kā Dieva Dēlu. Jēzus saviem mācekļiem darīja zināmu, ka Viņam būs daudz jācieš. Viņu atmetīs vecaji, augstie priesteri un rakstu mācītāji, un Viņu nonāvēs, un trešajā dienā Viņš celsies augšām. Un Viņš sacīja uz visiem: „Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ. Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs.” (Lk 9:23-24)
Dzīvību zaudēt! Vai lielāks zaudējums var būt? Dzīvību mantot! Vai lielāks mantojums var būt? Bet kā lai mantojam dzīvību?
Arī mūsu laikā skan Kunga Jēzus kādreiz teiktie vārdi. Skan Evaņģēlija vēsts visā pasaulē, mēs to varam klausīties dievnamos, lasīt Svētajos Rakstos, kā arī dzirdēt Kristīgajā radio. Bet cilvēka bērni vēl arvien nespēj un negrib pieņemt Kungu Jēzu kā savu glābēju un pestītāju.
Arī mēs – kristieši, lai iemantotu mūžīgo dzīvību, visi gribam staigāt pakaļ Tam Kungam un būt kopā ar Viņu, bet bieži bez grūtībām, bez krusta...
Mīļais Kungs Jēzu, mūsu Pestītāj, palīdzi un stiprini mūs, cilvēka bērnus, ticībā un palīdzi – vienalga, kādi pārbaudījumi būtu mūsu dzīvē, lai mēs nekad Tevi neaizliegtu, bet spētu Tevi apliecināt arī tad, ja tas prasa mūsu dzīvību – zinot, ka pēcgalā Tu pieņemsi mūs savā valstībā un dāvāsi mums mūžīgo dzīvību.
Mūsu Kunga, Jēzus Kristus, žēlastība lai ir ar mums visiem!
Zelma Mežviete,
pensionāre |
