|
Kā būtu labi un pareizi atvadīties no cilvēka, kurš mirst?
Mūsu dzīvē ir brīži, kad esam nonākuši tuvu mūžības slieksnim. Zinām arī, ka arvien vairāk cilvēku sava mūža pēdējos mirkļus pavada vientulībā. Kristīgā draudze arvien ir mācījusi un atgādinājusi, cik svarīgi ir, ka mirstošajam cilvēkam līdzās ir kāds, jo īpaši viņa tuvinieki, kas viņu mīlestībā un sirsnībā pavada.
Mirējam ir vajadzīga arī „ceļamaize”, šo slieksni no laika uz mūžību pārkāpjot. Šī „ceļamaize” ir Dieva apsolījuma vārdi, kurus lasām Bībelē, arī lūgšanas, ko lūdzam un dziesmas, kuru teksti runā par izglābšanu ticībā Kristum. Mācītāja rokasgrāmatā jeb Agendā ir atrodama pat tāda nodaļa, kurā ir Bībeles teksti un lūgšanas šādiem brīžiem.
Agrākos laikos pie cilvēka, kas gatavojās aiziešanai, arvien aicināja arī mācītāju, lai viņš pasniegtu Svēto Vakarēdienu un svētītu mirēju mūžības ceļam. Žēl, ka šajā laikā šīs svētīgās lietas ir piemirstas, tādējādi mirstošajam nesniedzot dāvanas, ko Dievs viņiem tik labprāt grib dot.
Bet paldies Dievam, ka mums ir iespēja atgriezties pie tiem dārgumiem, kas kristīgajā Baznīcā reiz bijuši tik pašsaprotami, bet laika ritējumā piemirsti!
Mācītājs Erberts Bikše |
