| Nereti dzirdam sakām - „luterāņi atvaļinājumā"... Kas viņi ir? Izdevuma ievadiņā rakstīju, ka Dievs priecājas kopā ar mums svinēt mūsu atvaļinājuma laiku. Tomēr nedomāju, ka par tā dēvētajiem „luterāņiem atvaļinājumā", varētu sacīt - Dievam ir prieks par šādu „atvaļinājumu", nedz arī, ka šie cilvēki paši būtu mierpilni un priecīgi savā dzīvē.
Ir ne mazums tādu, kuri ir kristīti un iesvētīti, bet draudzes vidū viņus tikpat kā nevar sastapt, ja nu vienīgi kādā svētku dievkalpojumā. Patiesībā viņi paši sev nodara pāri, jo ir sevi nošķīruši no svētībām, kuras Jēzus sniedz savai draudzei, esot tās vidū. Draudzē esot, mēs saņemam visu, kas nepieciešams gan mūsu dvēseles pestīšanai, gan priekpilnai un līksmai dzīvei - stiprinājumu un iepriecinājumu caur Dieva Vārdu, garīgu spēku Kristus Svētajā Vakarēdienā, iedrošinājumu un atbildes lūgšanu kopībā ar citiem, atbalstu un sirsnību sadraudzībā ar ticības brāļiem un māsām draudzē. Šīs minētās lietas mēs nevaram iegūt nekur citur, kā vien esot draudzē. Man no sirds ļoti žēl to cilvēku, kuru „atvaļinājums" ir izvērties pārāk garš. Iespējams, viņi paši nemaz nav pamanījuši, cik daudz ir zaudējuši no prieka, sirds skaidrības, mīlestības, esot nošķirti no pārējiem kristiešiem, un, tas nozīmē, arī no Jēzus. Ja ir kāds „atvaļinājums", kuru ir jāpārtrauc nekavējoties, tad tas ir atvaļinājums, kurā atrodas tā sauktie „luterāņi atvaļinājumā". Izmantojot izdevību, vēlos aicināt ikvienu „atvaļinājumā" esošo luterāni atgriezties draudzē, Kristus darbā, Viņa vīna kalnā. Tikai draudzē esot, kristietis ir patiesi laimīgs.
Mācītājs Erberts Bikše |
