|
Līdz šim nevarēju pat iedomāties, ka jautājums par bērnu skološanu mājās nodarbina arī kristiešu prātus. Izrādās, tas ir visnotaļ aktuāls un interesants temats arī mums: māmiņu grupas nodarbībā, kas notika svētdien, 14. martā, bija krietni vairāk māmiņu nekā citreiz. Mūsu viesis šoreiz bija teologs un ģimeņu konsultants Dr. Gatis Līdums. Tā kā par ideju bērnus skolot savā ģimenē gandrīz neko nebiju dzirdējusi, vēlējos uzzināt, kas tas ir, kāpēc ģimenes to izvēlas un kā tas praktiski realizējams. Dažām māmiņām šis jautājums jau kādu laiku bija raisījies sirdī un prātā, viņas vēlējās izzināt vairāk – mājmācības plusus un mīnusus, kā arī kristīgo motivāciju. Izrādās, bērnus atļauts skolot mājās lielākajā daļā Eiropas valstu, tostarp arī Latvijā (līdz 4. klasei).
Pastāv šaubas, vai skola spēj nodrošināt tādu vidi un audzināšanu, kādu mēs vēlētos dot saviem bērniem. Tāpat arī valda uzskats, ka modernā izglītības sistēma dažādu iemeslu dēļ nomāc radošumu, patstāvību un zinātkāri. Turklāt izglītības saturs bieži konfliktē ar Svētdienas skolā mācīto. Tāpēc pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Amerikā aizsākās mājskološanas kustība, un šobrīd jau iespējams objektīvi novērtēt tās rezultātus. Zinātniskos pētījumos pierādīts, ka mājskolotiem bērniem veidojas augstāks pašvērtējums, viņi izaug par veiksmīgākiem un laimīgākiem cilvēkiem, lai arī izglītības akadēmiskais līmenis bieži ir krietni zemāks. Mājmācības kustības ideja ir, ka dzīvē un darbā nepieciešamās zināšanas var ātri iemācīties, bet skola nevar aizstāt ģimeni audzināšanā un pamatu likšanā. Mājapmācības plusi ... - Var mācīt slimus bērnus, kā arī tādus, kam nepieciešams cits mācību ritms;
- Kopīgā atbildība stiprina ģimenes saites;
- Bērns nesaskaras ar sliktu ietekmi un iemācās labāk uzvesties;
- Drošāka vide, īpaši fiziskā un emocionālā ziņā;
- Skolas mācību programmā trūkst dzīvei svarīgākais;
- Ietaupa naudu;
- Individuāls mācību ritms un pielāgojams mācību plāns;
- Elastība (viegli mainīt stundu sarakstu);
- Ģimenei pieņemams (kristīgs) mācību saturs;
- Iespējams labāk iepazīt savu bērnu, būt vienmēr klāt svarīgos brīžos. ... un mīnusi - Bērns lēni un neadekvāti attīsta sociālās prasmes;
- Atņem bērnam brīvību un prieku par spontānu rīcību (t.sk. nedarbiem);
- Akadēmiskais līmenis ir stipri zemāks;
- Mēdz būt vairāk iestājeksāmenu augstskolās;
- Bērns „izkrīt no aprites”, nesaprot savus vienaudžus;
- Augsts stress, pārejot vēlāk uz parastu skolu;
- Visai ģimenei tas prasa ļoti daudz laika, pūļu, mērķtiecības un disciplīnas;
- Mājmācība ir pilna laika darbs, neatliek laika blakusdarbiem un hobijiem;
- Pazūd personīgā telpa, savs laiks;
- Vecākiem ir grūti piespiest bērnus mācīties, atzīmes un piezīmes „nestrādā”. Diskusija par mājmācību Latvijā ir tikai aizsākusies. Ņemot vērā manu izglītības pieredzi un skopo informāciju, es personīgi vēl līdz galam nesaprotu, kā mamma viena pati var nodrošināt kvalitatīvu izglītību saviem dažāda vecuma bērniem un vienlaicīgi būt mamma un mājsaimniece (pieņemot, ka tēvs strādā). Pat tad, ja vairākas ģimenes sadarbojas. Tomēr es apbrīnoju tās mammas un ģimenes, kas jūt aicinājumu un spēj uzņemties un darīt tik lielu darbu savu bērnu labā. Arī Mozus uzdevums neizskatījās sevišķi iespējams… Anda Miķelsone |
