"Tā Kunga ceļš ir sirdsskaidrā stiprums.." (Pam 10,29)
Šī bija mūsu draudzes vasaras nometnes tēma un moto. Un, protams, runa nav par to, kas jāņem līdzi uz nometni. Arī ne par to, kas būtu nepieciešams pārgājienā vai ceļojumā. Mēs vēlējāmies pārdomāt, kas ir nepieciešams mums ceļā pie Dieva un Dieva ceļos, kur Viņš mūs sūta.
Domāju, ka ikviens reiz ir devies ceļojumā. Un droši vien pirms ceļojuma ir stāvējis kofera, mugursomas vai mašīnas priekšā un domājis, kas gan būtu jāņem līdzi un kas ne. Nekad negribas atstāt mājās to, kas būs nepieciešams ceļā. Un nekad negribas ņemt līdzi tādas lietas, kuras nevajadzēs, jo kamdēļ lieku smagumu nest.
Vispirms ir jāsaprot, kurp vēlamies doties. Ja kalnos, tad nevajadzētu ņemt daudz lietu, jo tās būs jānes uz muguras. Mugursomā nav arī daudz vietas, ir ļoti jāapdomā, ko tajā liekam. Ja dodamies ar laivām, var paņemt vairāk, bet arī tad liekās mantas būs jāvadā līdzi. Ja dodamies jūras braucienā, mums somā jāliek citas lietas. Tādēļ vispirms ir jāsaprot, kurp mēs ceļojam. Un pirmais solis ir sacīt: Dievs, es vēlos iet pie Tevis. Mums ir jānosprauž savs ceļamērķis, ja vēlamies to sasniegt. Dievs mūs visus gaida pie Sevis un aicina, tomēr nevienu nepiespiež. Mēs varam brīvi savā dzīvē doties, kurp vēlamies. Bet labākais ceļamērķis, ko varam sev nospraust, ir Dievs. (Jņ 3,16)
Tomēr ar ceļamērķi vēl ir par maz. Tas, ka mēs zinām to, vēl nenozīmē, ka zinām, kā turp nokļūt un kas mūs sagaida ceļā. Bet tieši no tā ir atkarīgs, ko liekam savā ceļasomā! Dodoties ceļojumā, mēs vienmēr meklējam kartes un lūkojam, kā nokļūt līdz mērķim. Jo daudzi vēlas nokļūt pie Dieva, bet retais zina, kā. Ceļojumā mēs vienmēr kartēs lūkojam pēc drošiem un labiem ceļiem, jo priekšā var būt gan tuksneši, gan purvi, gan kalni, gan upes un jūras. Mums ir jāzina, kā mēs šos šķēršļus pārvarēsim. Un tas nosaka, kas mums ir jāliek savā ceļasomā. Nereti daudzus no šiem šķēršļiem mēs varam apiet. (Pam 12,26) Ja mums ir karte, mēs varam izvēlēties ceļu, kurš neved caur purvu. (Pam 21,29) Tieši tā mūsu dzīves ceļā darbojas Dievs caur savu Vārdu, Bībeli. (Pam 15,33) Bībelē Dievs mums parāda kā kartē, kur mūsu dzīvē priekšā ir bezcerības purvi, kārdinājumu kalni un visatļautības un nepaklausības ielejas. Ir tikai pietiekami bieži savā ikdienas ceļā jāielūkojas šajā kartē. Mums allaž ir izvēle, vai ņemt vērā šos norādījumus vai tomēr uz savu galvu doties cauri. Un Dievs mums neko neuzspiež, bet gan brīdina, ka ir vietas, kur mēs varam sveiki un neskarti ārā neiznākt un savu mērķi nesasniegt. Dievs nemaz nevēlas, lai mēs katram šķērslim metamies ar pieri cauri, it sevišķi, ja šie purvi ir mums pārāk dziļi, kalni pārāk augsti un nasta pārāk smaga. Dievs nevēlas mums uzlikt smagāku ceļu par to, kādu spējam panest. (Mt 11,30; 1Kor 10,13) Bieži mēs paši izvēlamies mums pārāk smagus ceļus. (Mt 23,4)
Tomēr nereti ir tā, ka mums priekšā ir šķēršļi, kuriem ir jāiet cauri, kāds pārbaudījumu tuksnesis, kāds skumju mežs vai vētraina jūra. Un tad ir ļoti svarīgi, ka mums ir līdzi vajadzīgās lietas mūsu dzīves ceļasomā, lai mēs spētu šajā tuksnesī atrast ūdeni no mūžības avotiem un nenonīktu slāpēs. (Jņ 4,6–14) Lai mums ir kompass skumju mežā, kurš mums rāda, kur ir izeja no meža un sākas prieks! (Ps 119,72) Lai mums ir labi aprīkota laiva un esam tajā ar labu un Dievam uzticīgu komandu, kas spēj izturēt vētru un laimīgi aizvest mūs krastā! (Mt 8,24–26) Jo mēs neesam ceļinieki vientuļnieki. Dievs aicina jo daudzus, un mēs varam doties kopā. Un, man šķiet, tikai kopā esot, mēs varam pārvarēt visus šķēršļus. Jo Dievs katram ir devis daudz dažādu dāvanu un spēju. (1Kor 12) Un nereti tas, kas nebūs paņemts līdzi manā ceļasomā, būs tavā. Un tas, kas nebūs tavā, varbūt būs manā. Neslēp, parādi, kas īsti ir tavā ceļasomā!
Mācītājs Ģirts Prāmnieks
Foto E. Jēgers
Fotoparaksts Burāšanas nodarbības draudzes nometnē. |
