2009. gada 26. jūlija rītā katrs pārskatījām savas ceļasomas – vai ir līdzi zobu birste, peldbikses, dvielis, tīras zeķes un pārējais nepieciešamais. Mēs gatavojāmies ceļojumam. Ņēmām līdzi arī mūsu dzīves ceļasomas un svētdienas saulainajā vakarā sākām piecu dienu kopīgo ceļojumu "Vonadziņos", Stāmerienā.
Mums katram ir savs dzīves ceļojums, savi mērķi, savi sasniegumi, savi maršruti. Un katrs ejam cauri dzīvei ar savu ceļasomu. Kas tajā ir iekšā? Kas ir tavā dzīvē? Mūsu dzīves somās ir daudz labu un vērtīgu lietu, ieradumu, īpašību un vēlmju, bet tur ir arī ļoti daudz liekā. Tāpēc devāmies šajā ceļojumā, lai pārskatītu mūsu ceļasomas...
Pēc trīs stundu brauciena nonācām "Vonadziņos" un iekārtojāmies istabiņās, un drīz vien atskanēja pirmais kuģa signāls. Šajā nedēļā bijām kopā uz kāda aizraujoša un skaista kuģa. Mūs vadīja Kapteinis, kura balsi katru vakaru dzirdējām, bet kurš klusi un maigi mūs uzrunāja visu nometnes laiku. Kapteinis solīja, ka šā ceļojuma laikā mums ne par ko nebūs jāuztraucas, Viņš par visu parūpēsies. Mums visiem bija līdzi mūsu ceļasomas – dzīves. Kapteinis katru dienu lūdza mums tās atvērt, un mēs pārbaudījām noteiktus dzīves virzienus – paradumus, godīgumu, izvēles, piederību. Kapteinis vienmēr atgādināja būt uzmanīgiem... klausīties... sadzirdēt.
Kad bijām aizvadījuši pirmo nakti un apraduši ar jaunajiem istabas biedriem, nometnes vietu un pārējiem trīssimt dalībniekiem, sākās nometnes programma. Nometnei bija stingri rāmji, kurus ievērojot varēja sajust īsto nometnes garšu.
Garšīgas maltītes četras reizes dienā mums nodrošināja Ingūna ar komandu. Visa virzība ēdienreizēs un arī kādās kopīgās spēlēs notika pēc ģimenītēm. Tās ģimenes, kuras pirmās saņēma pirmās kārtas karodziņu numuriņus, varēja arī pirmās doties ieturēt maltīti. Toties nelaimīgi nebija arī tie, kuriem nācās gaidīt 40. numuriņu, jo tikmēr kopā ar slavēšanas grupu varēja izdziedāt visu dziesmu grāmatiņu.
Diena sākās ar karodziņu izķeršanu (kādu rītu bērniem pat bija jānes guļošs skolotājs, lai tiktu pie pirmā karodziņa), un tad sekoja dziesmotā maltīte. Kad visi bija mierīgi pamodušies un arī paēduši, devāmies uz Bībeles stundām. Tās notika grupiņās, pēc vecumiem. Katrs vadītājs atrada pašu omulīgāko vietiņu, lai pārrunātu dienas tēmu. Pēc tam bija šā gada nometnes jaunums – aktīvā Bībeles stunda. Tam pašam grupiņas sastāvam bija jāveic kopā kāds uzdevums (dažkārt ļoti grūts), lai veidotos komandas gars. Piemēram, manai grupiņai bija jāvelk virve (pēc tam kādu laiku nejutu rokas mazo pirkstiņu!), vājākā komanda tika ierauta dubļu vannā. Pēc tam bija jānes cilvēks ūdenī apkārt bojai, sacenšoties ar otru komandu ātrumā, turklāt nesaslapinot nestā rokas un kājas. Mūsu grupiņas pārstāvim šajā disciplīnā pat tika salauzts kājas pirksts, tā ka sacensības bija nopietnas! Citudien mums bija jāspēlē (pareizāk sakot, jālēkā) futbols sasietām kājām. Īpaši smieklīga bija futbola un volejbola spēlēšana ar plastmasas krūzītēm, kam izgriezti dibeni un kas bija piestiprinātas pie acīm. Spēlētājiem gribot negribot bija jāšķielē un jāmet bumba uz labu laimi (pēc tam bija ieteicams apmeklēt nometnes ambulanci, lai pārbaudītu acis!).
Drīz vien bija pusdienas. Iestarpināšu, ka katrā brīvajā brīdī uz volejbola laukuma varēja manīt dažāda sastāva komandas, kas nemitējās atsist bumbu un krist pludmales smiltīs. Bērni tomēr priekšroku deva peldēm ezerā. Nostāsti klīda par meitenīti, kas nemitīgi nira ūdenī un vairākas stundas bez pārtraukuma draugam meklēja gliemežus. Tā tik ir draudzība! Tiem, kuriem labāk patika mierīgas peldes, vajadzēja turēties pa gabalu no lielās laipas, jo tur nepārtraukti lielie puiši lēca ūdenī, radot milzīgas šļakatas. Visiem pa vidu vēl iepeldēja kāda burāšanas laiviņa, jo pēkšņi ezerā bija pazudis vējš.
Pēc pusdienām tie, kuri no "jāņošanas" bija ļoti noguruši, kā arī tie, kuri spēja ļoti sakoncentrēties miegam, devās pusdienas dusā. Pēcpusdienā visiem tika piedāvātas visdažādākās interešu grupiņas, apmierinātas tika gandrīz jebkura intereses. Pirmajās dienās lielā vēja dēļ favorīts bija burāšana, jo ezera malu (vairāk jau vidu) rotāja burāšanas laiviņas, kā arī viens vējdēlis (tas tika piešķirts pacietīgākajiem). Daudzi mājās paņēma kādu paštaisītu nieciņu – ceptos auskariņus, stilīgu somiņu, apgleznotu akmeni, papīra rotas, filca auskariņus, smaržīgas ziepītes u. c. Daži izmantoja kādu brīvu drēbju gabala stūrīti un uzdrukāja sev tīkamu zīmi. Piemēram, mācītāja krekliņu izdaiļoja vārds "opa". Citi mācījās veidot kompozīcijas, kas piestāvētu stilam "krīze", citi filozofēja, kā no visa varētu atbrīvoties, citi sacerēja repu, bet citi nepārtraukti bungoja.
Šajā nometnē mums kalpoja vismaz četri slavēšanas grupu sastāvi. Tas bija ļoti interesanti, jo katrs atšķīrās ar savu stilu, vokālu un instrumentiem.
Tad jau pienāca vakariņu laiks un pēc tam – vakara pasākums. Vakari sākās ar saucienu, visiem kopā bija jāsauc: "Ceļojums... visiem mums." Katru vakaru mūs uzrunāja kuģa Kapteinis. Mēs omulīgi ieritinājāmies savos solos un piedzīvojām īstu ceļojumu – skatījāmies kādu filmiņu un klausījāmies lekciju, kas atspoguļoja attiecīgās dienas tēmu. Uz kuģa bija profesore, kas rādīja eksperimentus un trikus. Vairākiem nometnes dalībniekiem bija iespēja kļūt par miljonāriem, piedaloties spēlē "Gribi kļūt miljonārs?". Beigu beigās sīvā cīņā "miljonu" izcīnīja Andris Dekants! Vēlreiz apsveicam! Vakaru beidzām ar dienas interviju video, kur daudzi nometnes dalībnieki atbildēja uz jautājumu par dienas tēmu. Un, protams, lai nakts būtu saldāka, sekoja vēl vakara joks. Bet ar to vēl diena nebija galā, jo jaunieši pulcējās uz nakts diskusijām, arī laulātie. Divus vakarus bija iespēja slavēt Dievu.
Trešdien, tāpat kā citus gadus, mums bija ekskursija. Pulcējāmies tūlīt pēc brokastīm un komandās pēc dažādiem starta laikiem gājām 6 km uz Stāmerienas pili. Ceļš nebija garlaicīgs, jo pēc fotoattēliem bija jāmeklē dažādi objekti un skati un jāvadās pēc kartes. Tas viss tika fiksēts un vērtēts. Pusdienas ieturējām brīvā dabā – pļaviņā. Bībeles stundu mums vadīja teātra grupa, rādot ludziņu "Noa". Kad sāka smidzināt lietus, visi mazākie un paši vecākie salēca autobusā un pirmie devās "mājās" uz vakariņām.
Piektdien jau no rīta visi sakravāja lielās ceļasomas. Gatavojāmies doties atkal mājup un turpināt katrs savu dzīves ceļojumu. Bet pirms pusdienām notika ceļasomu prezentācijas, kas bija jāsagatavo katrai grupai. Vieniem bija nevis soma, bet "soms" salma vīra izskatā, citiem – videosveiciens somā, vēl citiem – reportāža par ceļasomas pārbaudi. Visas grupas no žūrijas saņēma atzinīgu novērtējumu un diplomu.
Tā kā katrā vakara pasākumā bija kāds muzikālais priekšnesums, ietverot gandrīz visus žanrus – no klasiskām vijoļu skaņām līdz smagajam metālam, pēdējā dienā vēl iztrūka tikai hiphops. Tādēļ piektdienas pasākumā kāds zēns norepoja dziesmu par to, ka viņš bija ieradies uz nometni skeptisks, bet tās laikā, vērojot draudzes cilvēkus, kaut kas viņa "bēniņos" bija sācis mainīties. Šis mūzikas stils svinēja savu vasaras nometņu debiju, turklāt humora pilnā teksta dēļ – ļoti veiksmīgu.
Nometnes atskatu beigšu ar Kapteiņa vārdiem, kurus Viņš atvadoties teica mums un noteikti arī tev: labdien, mīļais ceļotāj!
Lai gan ceļojums uz šā kuģa tuvojas beigām un pie apvāršņa jau ir redzams krasts, tomēr tavs ceļojums turpināsies. Varbūt būs citi apstākļi, citi cilvēki, ar kuriem kopā tu turpināsi ceļu... Bet Es vienmēr būšu kopā ar tevi! Nebēdājies! Ceļojums, kuru Es vadu, vienalga, vai tas būtu kruīzs vai lidojums, vai lēna pastaiga piesnigušā mežā, būs kaut kas īpašs, pamācošs un svētīgs. Es ceru, ka tu esi pārskatījis savu ceļojuma somu šajā laikā un esi atkal izvērtējis savu dzīvi. Es priecājos un esmu vienmēr gatavs tev atgādināt par lietām, kurām nav jābūt tavā bagāžā. Uzticies Man! Ceļojot kopā ar Mani, tev nebūs vajadzīgs daudz, Es par visu parūpēšos. Tikai esi atvērts un gatavs man parādīt savu ceļojuma somu.
Vai tu neesi domājis visu šā ceļojuma laiku, kas Es esmu? Es esmu nepārtraukti klusi uz tevi runājis. Un, ja vien tu vēlēsies, tu dzirdēsi manu balsi.
Mīlestībā, tavas dzīves Kapteinis – Jēzus Kristus
Estere Rožkalne
Foto E. Jēgers un G. Gūtmanis Fotoparaksti Aktīvā Bībeles stunda. Interešu grupiņa. |